Likuma grozījumi stājas spēkā

Šodien, 27. decembrī, Latvijā stājas spēkā lēmums par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedza pret kājnieku mīnām vērstas vienošanās izmantošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Par to informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Dokumentu par Latvijas izstāšanos no konvencijas ANO ģenerālsekretāram iesniedza 27. jūnijā. Saskaņā ar pašas konvencijas noteikumiem, lēmums stājas spēkā sešus mēnešus pēc dokumenta iesniegšanas, tātad šodien. Pēc šī datuma Latvija varēs izmantot, iegādāties vai ražot pret kājnieku mīnām vērstus munīcijas līdzekļus.

Aizsardzības ministrijas rīcības plāns

Aizsardzības ministrijas preses nodaļa skaidro, ka lēmumam stājoties spēkā, ministrija varēs plānot un organizēt attiecīgus iepirkumus. Kā iepriekš tika ziņots, Saeima likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas pieņēma 16. aprīlī.

Latvija nav vienīgā Baltijas valsts, kas veic šādas izmaiņas savā bruņojuma politikā. Maijā par izstāšanos no konvencijas balsoja Lietuvas parlaments, bet jūnijā šādu soli spēra arī Igaunijas un Somijas parlamenti.

Otavas konvencijas vēsture un dalībvalstis

Otavas konvencija tika pieņemta Oslo 1997. gada 18. septembrī un stājās spēkā 1999. gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstis, tostarp lielākā daļa Rietumu valstu. Tomēr ievērojamas valstis, piemēram, Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna, konvencijai nav pievienojušās.

Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot pret kājnieku mīnām vērstus munīcijas līdzekļus, kā arī to neizstrādāt, neiegādāties un citādi neradīt, neuzglabāt un nevienam tieši vai netieši nepieteikt.

Drošības situācijas izmaiņas Baltijas reģionā

Ārlietu ministrija norāda, ka brīdī, kad Latvija pievienojās Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kas kavētu šādu soli. Tomēr pašreizējā drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, radot nepieciešamību pārskatīt iepriekšējos lēmumus.

Komentējot iespējamos pret kājnieku mīnām vērsto munīcijas līdzekļu iepirkumus, aizsardzības ministrs Andris Sprūds iepriekš paudis, ka pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Latvija varētu tos iegādāties no Polijas un Somijas, vai arī attīstīt pašu ražošanu Latvijā.