Izglītības nozarē 2025. gads: galvenie notikumi
2025. gads Latvijas izglītības nozarē bijis zīmīgs ar vairākām būtiskām pārmaiņām, kas ietekmē gan skolu finansēšanu, gan mācību procesu, gan arī valsts pārbaudījumu saturu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, gada galvenie pavērsieni bijuši pārejas noslēgums uz mācībām tikai valsts valodā, jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” pakāpeniska ieviešana un izmaiņas centralizēto eksāmenu klāstā.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga ir vienisprātis, ka svarīgākais sasniegums ir politiskā vienošanās par skolu finansēšanas modeļa maiņu. Šis jaunais modelis, kas pakāpeniski tiek ieviests kopš 2025. gada 1. septembra, paredz taisnīgāku pedagogu atalgojumu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas un skolēnu skaita, kā arī papildu finansējumu atbalsta personālam.
Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”
Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas aizstāj iepriekšējo “Nauda seko skolēnam” principu, tika plānots kā risinājums demogrāfisko izmaiņu radītajiem izaicinājumiem. Tas paredz ne tikai pedagogu darba samaksas pilnveidošanu, bet arī atbalsta personāla (pedagogu palīgu, speciālo pedagogu, logopēdu u.c.) finansējuma pieaugumu. Lai gan galīgie kritēriji finansējuma piešķiršanai saskaņā ar jauno modeli valdība pieņēma 2025. gada martā, jau no 2025. gada 1. septembra tika uzsākta tā pakāpeniska ieviešana, novirzot papildu finansējumu 4,92 miljonu eiro apmērā atbalsta personāla darba samaksai. Pilnībā modelis tiek ieviests no 2026. gada 1. septembra. Jaunā pieeja tiek uzskatīta par būtisku priekšnoteikumu izglītības kvalitātes stiprināšanai, piedāvājot plašāku izglītības saturu, individuālu atbalstu skolēniem un stiprinot skolu vadību.
Noslēgusies pāreja uz vienotu skolu
2025. gads iezīmējās ar formālu pārejas noslēgumu uz mācībām tikai valsts valodā visās Latvijas skolās. Šis process, kas tika uzsākts iepriekšējos gados, noslēdzās ar 3., 6. un 9. klašu pievienošanos citām klasēm, kurās mācības jau notika latviešu valodā. Lai gan reforma noslēgusies formāli, atbildīgās amatpersonas norāda, ka praksē mērķu sasniegšanai būs nepieciešams ilgāks laiks. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) izvērtējumi liecina, ka aptuveni trešdaļā skolu, kas agrāk īstenojuši mazākumtautību programmas, konstatētas būtiskas grūtības. Galvenie izaicinājumi saistīti ar pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām par darbu lingvistiski daudzveidīgā vidē un pedagogu vakancēm. Lai veicinātu veiksmīgu integrāciju un valsts valodas apguvi, uzsvērta latviskas vides veidošanas nozīme skolās, kā arī nepieciešamība pēc aktīvas pašvaldību rīcības skolu tīkla plānošanā.
Pārmaiņas eksāmenu sistēmā
2025./2026. mācību gadā stājās spēkā vairākas izmaiņas centralizētajos eksāmenos, kas skar gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventus. Pamatskolas absolventiem, lai iegūtu apliecinājumu par pamatizglītības apguvi, vairs nebūs jākārto svešvalodas eksāmens kā pilnvērtīgs CE, bet tas tiks organizēts kā monitoringa darbs. Tāpat 9. klašu eksāmenu nokārtošanas slieksnis tika paaugstināts no 10% līdz 15%. Vidusskolas absolventiem paredzēts ieviest jaunu centralizēto eksāmenu kādā no dabaszinātnēm, samazināt augstākā līmeņa eksāmenu skaitu un atvieglot piekļuvi tiem. Šīs izmaiņas tiek uztvertas kā pārejas posms uz pilnīgi jaunu eksāmenu sistēmas modeli.
Citas svarīgas aktualitātes izglītībā
Izglītības jomā 2025. gadā tika paplašinātas skolu tiesības drošības pasākumu īstenošanā, un notika arī citas svarīgas pārmaiņas, piemēram, augstākajā izglītībā tika paplašināts sociālās stipendijas “Studētgods” saņēmēju loks, kā arī uzsāka darbu Tieslietu akadēmija. Tāpat 2025. gadā Latvijā apstiprināti vairāk nekā 330 Erasmus+ projekti izglītības, mācību un sporta jomā, kas sniedz iespējas tūkstošiem dalībnieku gūt zināšanas un pieredzi ārvalstīs.