Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri pārbaudīta. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja vairāki skaļi lēmumi par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos.
Būtiskākie gada notikumi Latvijas politikā
Pašvaldību vēlēšanas – vairāki līdzšinējie mēri nostiprināja varu, bija arī pārsteigumi
2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas. Daudzviet bija vērojama līdzšinējo mēru nostiprināšanās, citur – atgriešanās pie varas, kā arī bija pārsteigumi, piemēram, Līvānu novadā ievēlēts līdz šim Latvijas vēsturē gados jaunākais mērs.
Vēlēšanas gan neizpalika bez sarežģījumiem. Biļetenu skenēšanas sistēmā radās problēmas un balsis nācās skaitīt manuāli, kas aizkavēja rezultātu izziņošanu un arī atsevišķiem politiskajiem spēkiem tos lika apšaubīt.
Tā brīža Valsts digitālās attīstības aģentūra direktors Jorens Liopa intervijā Latvijas Televīzijai sacīja: “Tas nav ārējs apdraudējums. Viss ir kārtībā. Šeit ir nostrādājusi drošības sistēmas, kas aiztur šo lielo pieprasījumu skaitu, lai mazinātu iespējamo apdraudējumu.”
Sūdzības par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem noraidīja un atkārtotas vēlēšanas nerīkoja, bet par tehniskajām ķibelēm vairākām amatpersonām savi amati gan bija jāatstāj.
Latvijas Bankas prezidenta amatā pārvēlēts Mārtiņš Kazāks
Ļoti nemierīgs gads bijis valdošajai koalīcijai, kas ietekmēja arī tālākos politiskos procesus. Jau gada sākumā, izvēloties jauno Latvijas Bankas prezidentu, koalīcijā iezīmējās domstarpības, kas turpmāk tikai pieauga.
Dienu pirms balsojuma koalīcija atsauca izvirzītos kandidātus. Pēc atkārtotām sarunām kā kompromisu izvirzīja vienu kandidātu – līdzšinējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kuru Saeima atbalstīja.
Saeimas sēdē deputāte Ramona Petraviča no partijas “Latvija pirmajā vietā” sacīja: “Koalīcijas pārstāvji ir nonivelējuši Latvijas Bankas prezidenta cienījamo un atbildīgo amatu līdz pīļu dīķa līmenim. Sabiedrības acīs Saeimas deputāti ir uzvedušies kā tādi niķīgi bērni smilšu kastē.”
Politiskajā dienaskārtībā – Stambulas konvencija
Koalīcijas šūpošanās 2025. gadā bija pamats plašiem sabiedrības nemieriem. Opozīcijai izmantojot nestabilo situāciju, tā kopā ar koalīcijā ietilpstošo Zaļo un Zemnieku savienību atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas. Šāds solis kļuva par nopietnu pārbaudījumu trauslajai valdībai un sašķēla sabiedrību.
Kamēr koalīcija apmainījās ar pārmetumiem, tikmēr sabiedrība veidoja rekordus parakstu vākšanā par palikšanu vai izstāšanos no konvencijas un rīkoja protestus Latvijā un citās valstīs.
Saeimas debatēs deputāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) norādīja, ka jautājums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir jānodod tautas nobalsošanai.
Savukārt deputāte Agnese Krasta (“Jaunā Vienotība”) pauda: “Ir arī tādas valstis kā Krievija, kas ir vienīgā valsts, kas pēdējā laikā ir izstājusies no Cilvēktiesību konvencijas.”
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs gan likumprojektu atdeva otrreizējai caurlūkošanai, aicinot lēmumu atstāt nākamajam Saeimas sasaukumam. Saeima prezidentam piekrita, līdz ar to likumprojekta tālākais liktenis joprojām paliek neskaidrs.
Pieņem 2026. gada valsts drošības budžetu ar deficītu 3,3 % no IKP
Stambulas konvenciju kā centrālo politiskās dienaskārtības jautājumu drīz vien nomainīja nākamā gada valsts budžets. Arī šeit bez domstarpībām neiztika, bet jautājums palika – valdība izturēs vai arī Latvijai būs pagaidu budžets. Lai arī Zaļo un Zemnieku savienība turpināja rīkoties visai patstāvīgi, koalīcija balsojumos lielākoties turējās kopā. Pieņemot budžetu, gaisotne koalīcijā kļuvusi mierīgāka.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāts Augusts Brigmanis intervijā Latvijas Televīzijai sacīja, ka “esošā koalīcija ir gatava strādāt tālāk. Pieņemt budžetu un atstāt gatavu darbu kādam citam – nu to neiztur politiskā loģika”.
Nākamā gada rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, tādēļ paredzams, ka politiskā spriedze un negaidīti pavērsieni sagaidāmi jau visai drīz.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu