Foto: Ieva Lūka/LETA
10:36, 29. decembris 2025
Kārtējo reizi gads iet uz beigām. Ceru, ka visiem portāla lasītājiem tas ir bijis veiksmīgs. Pieļauju, vismaz daži labprātāk redzēs šo gadu aizejam, nekā atnākam. Tajā skaitā noteikti ukraiņi un Gazas joslas iedzīvotāji.
Kokteilis
Ko vilkt mugurā, sagaidot Ugunīgā Zirga gadu? Padomi katrai zodiaka zīmei, lai piesaistītu veiksmi un harmoniju
TV24
“Siliņai ūdens, jo jābūt ar skaidru galvu, bet Čakšai konjaciņš, uz kuru cierē arī finanšu ministrs!” Puče izpēta kādu it kā nevainīgu foto no Saeimas
“Noveļos uz vēdera un auto spēks mani šļūkus velk pa asfaltu…” Liesma piedzīvojusi visai biedējošu situāciju, kas vēlreiz atgādina, cik trausla ir dzīvība
Man pašam šogad galvenais notikums bija 65. dzimšanas diena jūlijā, jo tajā dienā kļuvu par pensionāru.
Mēnesi pirms tam devos uz attiecīgo dienestu par to painteresēties. Dāma paskatījās visus manus dokumentus, tajā skaitā manu darba grāmatiņu.
CITI ŠOBRĪD LASA
Gados jaunāki lasītāji iespējams tādu brīnumu neatcerēsies, bet man bija darba grāmatiņa, kurā ir ierakstīts, piemēram, kad es aizgāju no Latvijas Ārlietu ministrijas un kad es sāku darbu telekanālā NTV5.
Protams, gados jaunāki lasītāji arī neatcerēsies telekanālu NTV5, bet ne par to stāsts.
Kad dāma visu bija izstāstījusi, pajautāju, vai viņa var pateikt kāda apmēram tā mana pensija būs.
Biju pie sevis padomājis, varbūt pāris simtu eiro mēnesī. Varbūt 500. Es pats nekad nevienā brīdī nebiju pats kaut ko iemaksājis dažādajos pensiju līmeņos.
Bet dāma uzrakstīja numuru ar četriem cipariem, un man atkārās žoklis.
Acīmredzot mani dažādie darba devēji un klienti bija kārtīgi par mani maksājuši nodokļus, jo fakts tagad ir tāds, ka ar savu pensiju varu dzīvot daudz ērtāku dzīvi, nekā tā bija pirms tam.
Covid pandēmijas laikā man gandrīz pilnībā izzuda visi tulkošanas klienti, tajā skaitā daži tādi, kuri paziņoja, ka viņi turpmāk izmantos mākslīgo intelektu.
(Esmu redzējis atsevišķus mākslīga intelekta tulkotus materiālus un neteikšu, ka tā būtu pati augstākā kvalitāte, bet arī saprotu, ka mākslīgajam intelektam nav jāmaksā 10 eiro par 1800 zīmēm uz rokas, kā tas bija manā gadījumā.)
Es pats īpaši vecišķs nejūtos arī savos 65 gados. Taču būt par pensionāru – nav ko kreņķēties.
Pirmdienās daudzos veikalos ir atlaides.
Sabiedriskais transports man tagad ir bezmaksas.
Ne vainas. Nudien ne mazākās vainas.
Ārpus tā, mana dzimtene 21. janvārī piedzīvoja varas maiņu.
No amata aizgāja gados vecākais ASV prezidents valsts vēsturē un viņa vietā stājās otrs gados vecākais ASV prezidents.
Turklāt tāds, kuram acīmredzot galvā kaut kas nav kārtībā.
Par Donaldu Trampu un viņa marasmiem portālā šī gada laikā esmu rakstījis daudz un dikti.
Zinu, es savu ārlietu raidījumu telekanālā TV24 varētu katru dienu veltīt Trampam un viņa ārprātam, bet es tā, protams, nedaru, jo te nav nekāda Amerika.
Taču fakts ir tāds, ka mazāk nekā gada laikā Tramps ir sagrāvis Amerikas tautsaimniecību un it īpaši tās sociālā nodrošināšanas sistēmu.
Viņš ir draudzējies ar pasaules autokrātiem un nicinājis Amerikas tradicionālos sabiedrotos.
Tas bija uz delnas redzams šogad februārī, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pirmoreiz viesojās Baltajā namā.
Varam atcerēties, ka Amerikas prezidents, viceprezidents un ārlietu ministrs visi Zeļenskim brauca augumā ar apgalvojumu, ka viņš esot pats bijis vainīgs pie Kremļa invāzijas, ka viņa valstij nekādu iespēju vairs nebija u.tml.
Citreiz tas pats Tramps ir apgalvojis, ka Ukrainai ir visas iespējas uzvarēt cīņā un atgūt visas okupētās teritorijas.
Ja no tā izriet, ka te nav runa par cilvēku ar pašām stabilākajām smadzenēm, tad tā nebūs kļūdīšanās.
Vispār tā vien šķiet, ka amerikāņi sev pērn ievēlēja cilvēku ar acīmredzamu demenci.
Kāds no tā bija prāts? Nekāds.
Ārpus tā, ukraiņi šogad pavadīja trešo gadu zinot, ka jebkurā brīdī uz mājas var uzkrist raķete vai drons.
Viena liela nelaime ārpus fakta, ka Amerikas režīms jautājumā par Ukrainu ir svaidījies no viena pola uz citu, ir tas, ka Eiropa vienkārši nav varējusi savākties jautājumā par to, kā Ukrainai palīdzēt un ar ko.
Hrestomātisks šķērslis šajā ziņā allaž ir bijis Ungārijas līdz kliņķim autoritārais boss Orbans, kurš allaž ir apgalvojis, ka viņam ar Kremļa bosu esot vislabākās attiecības un tāpēc nekādu sankciju pret Krieviju nevajag un nekādu palīdzību Ukrainai nevajag sūtīt.
Kad pienāca brīdis spriest par simtiem miljardu eiro, kādi ir iesaldēti no Krievijas aktīviem, iebildumi nāca ne no Ungārijas, bet gan no Beļģijas, kurā atrodas vairums iesaldēto aktīvu.
Citiem vārdiem sakot, Kremlī saimnieko diktators, kurš visu var noteikt pats, kamēr Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, un jebkura no tām jebkurā jautājumā var vienkārši pateikt nē.
To par efektīvu pārvaldes sistēmu neuzskatīt nekādi, un zinu, ka Eiropas Savienība ir aktīvi meklējusi veidu, kā novērst vienas valsts veto tiesības, iespējams, vairs neprasot vienbalsību, bet gan nosacītu vairākumu.
Citur pasaulē, 2025. gads bija otrs gads kopš Izraēla uzsāka savu “reakciju” pret teroristu uzbrukumu 2023. g. septembrī.
Izraēla momentā sāka bombardēšanu, un tās rīcība Gazas joslā, no kurienes nāca minētais uzbrukums, jau labu laiku ir starptautisko cilvēka tiesību acīs aprakstīts ar vārdu “genocīds.”
Gazas josla principā ir sagrauta līdz pamatnēm. Tur dzīvo divi miljoni cilvēku absolūti ārprāta apstākļos. Tāpat kā ukraiņi, arī palestīnieši zina, ka jebkurā brīdī var notikt uzbrukums.
Taču ukraiņiem vide nav sagrauta līdz krāsmatām. Gazas joslā cilvēki dzīvo teltīs un nojumēs, un patlaban ziemā, kad arī Izraēlā nekādu tropu apstākļu nav, bērni mirst no pārāk liela aukstuma.
Un kopumā ņemot Izraēla vēl šobaltdien un pēc nosacīta pamiera noteikšanas pirms kāda mēneša nav atjaunojusi izmisīgi vajadzīgo humanitāro palīdzību ar pārtiku, tīru ūdeni, medikamentiem un visu pārējo.
Gazas joslas iedzīvotāji ir miruši ne tikai no bombardēšanas, bet arīdzan un vienkārši tāpēc, ka pārtikas nav bijis nekādas, un līdz ar to ļaudis vienkārši ir miruši badā.
Pārtika kā ierocis – pagājušā gadsimta 30. gados cits tirāns Staļins tādu pašu metodi izmantoja komentārā jau minētajā Ukrainā, un rezultāts bija tas, ko ukraiņi vēl šobaltdien atceras ar vārdu “golodomors.”
Ukraiņiem tas ir ar tādu pašu smagsvaru, kā pasaules ebrejiem ir vārds “holokausts.”
Pa vidu gan Ukrainas, gan arī Izraēlas/Gazas lietā ir maisījies tas pats Donalds Tramps.
Fakts ir tāds, ka šis cilvēks ir narcisma kalngals, kurš jau pirms kāda laiciņa izdomāja, ka tieši viņam un nevienam citam pienākas Nobela miera prēmija.
Cita starpā Amerikas prezidents atkārtoti ir apgalvojis, ka viņš pats personīgi esot atrisinājis astoņus vai deviņus starptautiskus militārus konfliktus, neviens cits ASV prezidents tā kaut ko neesot panācis un tāpēc Nobela organizācijai vajag prasties.
Nelaime, protams, ir tāda, ka fakti uz zemes pierāda, ka Amerikas prezidents arī šajā ziņā ir vienkāršs muldoņa.
Ukrainā genocīds turpinās. Gazas joslā genocīds turpinās.
Tramps apgalvoja, ka viņš esot atrisinājis robeždisputu starp Taizemi un Kambodžu. Tur kaušanās un apšaudes turpinājās vēl labu laiku pēc tam, un tad, kad Bangkoka un Pnompeņa atrada risinājumu, tas bija pilnībā bez ASV prezidenta iesaistes.
Jautājumā par Kongo demokrātisku republiku un Ruandu bija ceremonija Baltajā namā, kur abu valstu pārstāvji smaidīja un parakstīja uguns pārtraukšanas līgumu.
Ar nelaimi, ka neviens par šo lietu nebija informējis Kongo nemierniekus, kuri ar Ruandas atbalstu jau sen ir uzbrukuši valsts iestādēm un bruņotajiem spēkiem un arī pēc minētās ceremonijas ir turpinājuši darīt tieši tāpat.
Līdzīga situācija, starp citu, ir Tuvajos Austrumos. Arī tur bija ļoti eleganta ceremonija, kurā parakstīts uguns pārtraukšanas līgums starp Izraēlu un teroristu organizāciju Hamās.
Vien fakts bija tāds, ka procesā nepiedalījās ne Izraēla, nedz arī Hamās.
Un tāpēc arī kopš uguns pārtraukšanas Izraēla ir turpinājusi bombardēt visur, kur tai labpatīkas tā darīt.
Hamās teroristi pateica, ka līgumā paredzētā atbruņošanās nekādā gadījumā nenotiks.
Un no tā, protams, rodas jautājums, kāda tad bija jēga no uguns pārtraukšanas ceremonijas.
Atbildi skat. iepriekš. Amerikas galvenais narciss bija sacerējies uz Nobela prēmiju.
Cita lieta par 2025. gadu bija fakts, ka tas bija karstākais gads kopš uzsākti mērījumi. Tas pats bija pērn, aizpērn un gadu pirms tam.
Mūsu platuma grādos klimata maiņa nekādas milzīgas klapatas nerada. Turklāt Latvija klimata maiņas risināšanā ir bijusi pirmrindniece, tajā skaitā tāpēc ka mūsu valstī ir milzīgas mežu platības un ūdensceļi, caur kuriem var ražot atjaunojamus energoresursus un glābt pasauli no fosilo resursu pārmērīgas izmantošanas.
Taču te ir redzams jautājums par cilvēci kā tādu. Jau sen zinātne ir teikusi, ka lūzuma punkts jautājumā par klimata maiņu pienāks tad, kad vidējā gaisa temperatūra pasaulē būs paaugstinājusies par 1,5 grādiem Celsija skalā salīdzinot ar vidējo temperatūru industriālā laikmeta sākumā.
2024. gadā pasaule krietni pārsniedza tos 1,5 grādus, un šogad bija tieši tāpat.
Daudzviet pasaulē tas ir nozīmējis masīvas vētras, bet arī ilgstošus un vēl smagākus sausuma periodus.
Losandželosa Kalifornijā šogad piedzīvoja klimata maiņas visdrastiskākos efektus tad, kad apkārt pilsētai sāka degt meža ugunsgrēki, un galu galā nodega laba daļa minētās pilsētas, tajā skaitā tajos rajonos, kur dzīvo kinozvaigznes un citas redzamas personas.
Losandželosa ir bagāta pilsēta un atkopās, turklāt oktobrī arestēts cilvēks sakarā ar ļaunprātīgu ugunsgrēka uzsākšanu.
Bet ko darīt, piemēram, Dienvidaustrumāzijā, kur šogad ir bijuši bezprecedenta smagi taifūni un no tiem izrietošie šļūdoņi un cita veida problēmas.
Tur ir veseli reģioni, kuri applūda pavisam, iznīcinot vai vismaz krietni bojājot visu pēc kārtas, kas tur atradās.
Daudzviet pasaulē 2025. gads bija gads, kurā bija lieli konflikti par migrantiem un migrāciju.
Latvija šajā ziņā allaž ir bijusi visai savdabīga valsts. Atceros, kad pirms gadiem desmit Eiropas Savienībā bija saruna par bēgļu pārdali, kuras ietvaros mūsu valstī bija paredzēts ierasties pāris simtiem, histērija, kāda izcēlās vienā daļā sabiedrības, bija vienkārši ārpus jebkādas kontroles.
Tajā skaitā ar vienu dāmīti, kura manifestācijas laikā uz ielas stāvēja ar transparentu, uz kura bija rakstīts “glābiet balto rasi!”
Tā ir ne tikai histērija par migrantiem, tas arī ir atkailināts un pretīgs rasisms.
Amerikā migrantu medīšanas procesos režīms principā ir izveidojis slepenpolicijas sistēmu, kura ir pilnīga kopija nacistu gestapo.
Nomedīto migrantu glabāšanai savukārt izveidota sistēma, kura ir pavisam līdzīga Staļina laika gulagu sistēmai.
Slēgtas ēkas, kurās reiz cilvēks pazūd, ārā viņš vairs neiznāk. Absolūti nekādas tiesības, nekāda jurista palīdzība, nekādi kontakti ar savu ģimeni.
Arī Eiropā gada garumā turpinājās diskusijas par migrāciju un migrantiem.
Tajā skaitā Lielbritānijā, kur migrāciju kontrolē nevis Eiropas savienība, bet gan Londona.
Nākamgad būs 10 gadu kopš referenduma, kurā ar šauru vairākumu briti nolēma izstāties no Eiropas savienības.
Gandrīz momentā kļuva skaidrs, ka savienības oponenti konkrēti par migrācijas lietām bija melojuši tā, ka ausis kust, plus vēl ļoti acīmredzams bija fakts, ka Lielbritānija bez migrantiem no Austrumeiropas un citām vietām pasaulē īsti galā netiks.
Taču migranti no Āfrikas un citām pasaules malām turpina censties ierasties Eiropā mazās laivās pāri Vidusjūrai vai citādāk.
Man personīgi par to domājot allaž pirmajā vietā ir fakts, ka ikkatrs migrants tomēr ir cilvēks ar savu sirdi, savu prātu, savu dvēseli un savām cerībām dzīvē.
Ir viegli visus migrantus uzskatīt par kaut kādu amorfu masu.
Taču konkrēti latvieši, kuru vēsturē ir bijuši pietiekami daudz brīžu, kad nācās doties bēgļu gaitās, tajā skaitā pēc iestāšanās ES, kad desmitiem vai simtiem tūkstošu mūsu līdzcilvēku kļuva par ekonomiskiem migrantiem šī vārda visprecīzākajā nozīmē – mūsējā līdz ar to nevar būt tauta, kura pret migrācijas lietām izturas ar automātisku noraidījumu.
Pēdējā laikā Latvijā saruna ir bijusi par migrantiem no Āzijas un viņu statusu mūsu valstī.
Jau labu laiku Wolt piegādes sistēmā esmu pratis atšķirt kurjerus, kuri ir latvieši, no kurjeriem, kuri tādi nav, un attiecīgi viņus uzrunāt vai latviešu vai arī angļu valodā.
Laikam piekrītu, ja cilvēks no Āzijas Latvijā ieradās ar mērķi studēt augstskolā un iegūt izglītību, bet patiesībā viņš strādā, pelna naudu, un visas mācības basto, tad tas nav pareizi, un pret tādu vajag vērsties.
Taču arī tādā gadījumā ir vērts padomāt, vai cilvēks no kādas Indijas mazpilsētas vienkārši negrib sūtīt mājās nopelnīto naudiņu, kur tā būs daudzreiz vērtīgāka, nekā tā ir pie mums.
Arī šī ir joma, kurā latviešiem ir sava pieredze. Daudzi no tiem, kuri pēc iestāšanās Eiropas savienībā devās uz ārzemēm peļņas nolūkos, tā darīja konkrēti tā, lai mājās nomaksātu kredītu, lai palīdzētu atvasēm apmaksāt izglītības izdevumus.
Man bija labs draugs kurš devās uz Angliju konkrēti ar mērķi savai mammai palīdzēt nomaksāt dzīvokļa kredītu un, reiz tas bija panākts, puisis atgriezās Latvijā.
Viņš bija salīdzinošs retums. Daudz biežāk cilvēki ārpasaulē “iesprūst,” it īpaši, ja tur piemeklēts dzīves biedrs vai biedre, dzemdēti bērni un viss pārējais.
Tas ir tas pats iemesls, kāpēc daudzi vecās trimdas latvieši nav tomēr steigušies atgriezties savā tēvzemē.
Latvijā šogad liels notikums bija pašvaldību vēlēšanas un nākamgad tikpat liels notikums būs 15. Saeimas vēlēšanas.
Pašvaldību vēlēšanās Rīgā vietas ieguva normāli cilvēki un arī kliedzoši demagogi, kuriem galvenais ir bļaut un graut.
Viens tāds ir senais draugs Šlesers, kurš kā nemiera putns ir mētājies no pašvaldības uz parlamentu un atpakaļ. Saeimā bija viena lieta, kas bija garantēta teju vai visās plenārsēdēs pēc kārtas.
Vienalga, kāds būs jautājums, Šleseram par to būs savs sakāmais, turklāt garumā.
Jēkaba iela no šī klauna tika vaļā. Tagad pienākusi kārta Rātslaukumam ar viņu tikt galā, un nebūt nebūšu pārsteigts, ja uz nākamā gada parlamenta vēlēšanām būs atkal jauna politiska partija ar mērķi pārliecināt pietiekami lielu daļu sabiedrības, ka Šlesers ir kaut kas vairāk nekā demagoģisks bļāvējs.
Dzīvosim, redzēsim. Jaunnedēļ uzrakstīšu komentāru par to, kas cits būs gaidāms 2026. gadā.
Pagaidām ceru, ka visiem LA.LV portāla lasītājiem bija gaiši un skaisti Ziemassvētki, kā arī, ka 2026. gads izrādīsies vismaz mazliet pozitīvāks, nekā ir bijuši iepriekšējie gadi.
Tajā skaitā ar cerību, ka Kremļa bosam kaut kad nākamā gada laikā uz galvas uzkritīs meteors!
LA.LV redakcija vērš uzmanību! Šajā rakstā atspoguļots autora subjektīvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI