Par riska pacientiem tiek uzskatīti pacienti, kuriem kādam no ģimenes locekļiem ir diagnosticēta aneirisma vai pirmās pakāpes radiniekiem ir zināms subarahnoidāls asins izplūdums ar aneirismas plīsumu, kā arī pacienti, kuriem bijis subarahnoidāls asins izplūdums un ir zināma cita novietojuma neplīsusi maisveida aneirisma.
Tāpat riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām galvassāpēm un augstu arteriālo spiedienu, pacienti ar zināmu galvas asinsvadu aneirismu, kas palielinās atkārtotajos kontroles izmeklējumos, tostarp pacienti ar konstatētu neregulāras formas galvas asinsvadu maisveida aneirismu izmērā virs 5 milimetriem.
RAKUS skaidro, ka aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kas veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē – visbiežāk tā ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze, bet dažkārt to rašanos sekmē infekcijas vai asinsvadu ievainojumi.
Kā norāda slimnīcā, līdz 10% gadījumu galvas asinsvadu aneirismas tiek pārmantotas. Parasti aneirismas diagnosticē 40 līdz 60 gadu vecumā, biežāk sievietēm.
Atbilstoši pētniecības datiem populācijā aneirismas līmenis sasniedz ap 3,2%. Var pieņemt, ka Latvijā aptuveni 40 000 iedzīvotāju jeb viens viens no 50 dzīvo ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu, skaidro RAKUS.
Augstāki aneirismas riska rādītāji tiek novēroti ģimenēs, kur kādam no ģimenes locekļiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, autosomāli dominanta policistisko nieru slimība, Danlosa sindroms vai 1.tipa neirofibromatoze.
Kā skaidro Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs, asociētais profesors Kaspars Auslands, aneirismas ilgstoši var palikt bez simptomiem. Ļoti bieži neplīsušas aneirismas ir nelielas izmēros un tiek atklātas nejauši, piemēram, veicot galvas smadzeņu izmeklējumu kāda cita iemesla, parasti ilgstošu galvasssāpju dēļ.