Pēdējos mēnešos ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicis draudus atgūt kontroli pār kanālu, apgalvojot, ka Pekinai ir pārāk liela ietekme uz tā darbību.
Araihanas pašvaldības mēra rīkojumu nojaukt 2004. gadā uzcelto pieminekli, kas simbolizēja draudzību starp valstīm, kritizēja gan Panamas, gan Ķīnas līderi.
Mēra birojā norādīja, ka piemineklim, no kā paveras skats uz ūdensceļu, kas stiepjas pāri Ameriku tiltam, ir strukturāli bojājumi, kas rada risku.
Taču Panamas prezidents Hosē Rauls Mulino svētdien paziņoja, ka “pastrādātajam barbarismam nav nekāda attaisnojuma”, nosaucot to par “nepiedodamu iracionalitātes aktu”.
Pēc personiski novērotās pieminekļa demontāžas Ķīnas vēstniece Panamā Sju Sjuejuaņa paziņoja, ka tā esot “liela sāpe divpusējai draudzībai”, un norādīja, ka tas esot apvainojums 300 000 lielajai ķīniešu kopienai Panamā.
. Foto: Patsy Lee @patsyleer
Daži ķīniešu kopienas locekļi vēroja demontāžu, taču policija neļāva viņiem nokļūt pie skatu laukuma, lai to apturētu, liecina vietējo mediju publicētie videoieraksti.
ASV un Ķīna ir galvenās 80 kilometrus garā kanāla lietotājas. Kanālu izmanto 5% no pasaules jūras tirdzniecības pārvadājumiem.
Panamas kanāls atradās ASV kontrolē no 1914. līdz 1999. gadam, kad to pārņēma Panama.
Tramps ir pieprasījis preferenciālus nosacījumus tā izmantošanai ASV kuģiem.
Honkongā bāzētā “Hutchison Holdings” pārvalda divas ostas Klusajā okeānā un Atlantijas okeānā, bet ir piekritusi tās pārdot ASV bāzētajai “BlackRock”.