Pašbraucošas automašīnas, kas spējīgas braukt bez cilvēka pie stūres, ir viena no pēdējā laika lielākajām tendencēm autobūvē – daudzi lieli, starptautiski uzņēmumi izstrādā savus risinājumus, lai to nodrošinātu. Arī vairāki Latvijā strādājoši uzņēmumi plāno šādus transportlīdzekļus ieviest pie mums, savukārt par transporta nozari atbildīgā Satiksmes ministrija uzsākusi likumprojekta izstrādi, lai radītu nepieciešamo juridisko ietvaru šādu auto ekspluatācijai Latvijā jau no 2027. gada, ziņo Latvijas Sabiedriskais medijs LSM.lv.
Mēs Kursorā regulāri rakstām par dažādām ar šo jomu saistītajām aktualitātēm, savukārt pirms kāda laika Kristaps publicēja savu pieredzi, testējot “Waymo” pašbraucošo taksometru Sanfrancisko. Šos risinājumus pamazām sāk ieviest arī Eiropā, tāpēc Latvijā gribot negribot ir jādomā, lai būtu sakārtoti likumi brīdī, kad kāds operators būs gatavs šīs mašīnas ieviest pie mums.
“Dažādās valstīs ir dažāds šis juridiskais regulējums šajos jautājumos. Eiropas Savienība, kas ir izteikti uz drošību orientēta, ir ar stingrākiem nosacījumiem šādiem transportlīdzekļiem un transporta veidiem. Līdz ar to mūsu regulu konteksts ir mazliet izaicinošāks nekā ASV vai Ķīnā. Kā skatāmies šī brīža laika grafikā, tad saskaņoto likumprojektu plānojam iesniegt Ministru kabinetā nākamgad,” stāstīja ministrijas pārstāvis Kristaps Zaļais.
Satiksmes ministrijas pārstāvis arī skaidro, ka šobrīd Eiropas Savienībai nav noteiktas vadlīnijas un vienotu noteikumu šajā jomā, tāpēc katra dalībvalsts taustās un zināmā mērā startē no nulles. Kā labos piemērus viņš izceļ Lielbritāniju un Nīderlandi, kas autonomo mašīnu jomā tikušas vistālāk, taču dažādus aspektus iespējams aizgūt arī no ASV vai Ķīnas normatīvajiem aktiem, tos pēc tam pielāgojot mūsu specifikai.
Jau esam vēstījuši, ka nesen igauņu kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs “Bolt” paziņoja par sadarbību ar vienu no Ķīnas uzņēmumiem, lai tuvāko gadu laikā attīstītu pašbraucošas mašīnas Baltijas tirgū un citur Eiropā. Savukārt koplietošanas mašīnu pakalpojumu sniedzējs “CarGuru” nospraudis mērķi jau 2027. gadā piedāvāt šādu pakalpojumu Rīgā, mašīnām pārvietojoties no lidostas uz pilsētas centru.
Satiksmes ministrijā uzsvēra, ka sistēmu drošība ir visaugstākā prioritāte, tāpēc testēšanas process ir garš un prasības pašbraucošajiem auto īpaši augstas, jo jebkura kļūda var būt dzīvības un nāves jautājums. Tāpat ir jādefinē testu procedūras – kā tās tiek veiktas, kas ir jāsasniedz un jāspēj izdarīt, kurš to visu uzauga, sertificē lietošanai un verificē rezultātus, kā arī pastāv daudzi citi aspekti, kas jāņem vērā, lai vispār varētu uzsākt autonomo taksometru ekspluatāciju Latvijā.
“Jāskata jautājumi par to, kurš ir atbildīgs par autonomas sistēmas izraisītu incidentu, jo tur var būt vairākas iesaistītās puses – operators, ekspluatants, ražotājs, un kā šo atbildību īstenot praksē, ir viens no izaicinošākajiem jautājumiem konkrētajā likumprojektā, kas varētu būt. Tieši tāpat jāatrunā, kā tiek izmeklēti drošības incidenti. Tiesiskais pamats jauna apdrošināšanas produkta izveidei arī ir lieta, kas jāskatās,” norādīja ministrijas pārstāvis Zaļais.
Šobrīd Satiksmes ministrijā par šo jautājumu norit darba grupu sanāksmes, veidojot likumprojekta ietvaru. Plānots, ka, ja viss ritēs pēc plāna, tad saskaņotu likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā varētu iesniegt 2026. gada beigās vai 2027. gada pašā sākumā. Tad jau tas ies tradicionālo ceļu gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.
Raugoties no drošības viedokļa, mēs šeit Kursorā esam rakstījuši par atsevišķiem incidentiem, piemēram, pavisam nesen “Waymo” mašīnas Sanfrancisko apstājās, jo pilsētā bija pazudusi elektrība un nestrādāja luksofori. Tā ir reta, nestandarta situācija, taču pilnībā izslēgt to nav iespējams.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis gan atzīmēja citu valstu pieredzi – tur, kur šie auto jau strādā ikdienas ceļu satiksmē, tie ar pārbaudījumiem uz ceļa tiek galā labi, turklāt tiek izslēgts viens no galvenajiem daudzu negadījumu cēloņiem – cilvēciskais faktors.
“Visi tie, kas eksperimentējuši ar šo autonomo vadību, visi agri vai vēlu nonākuši pie secinājuma, ka šīs sistēmas, šie autopiloti, ir drošāki nekā cilvēks, viņi kļūdas pieļauj mazāk. Protams, ir jautājums, kā citi vadītāji uz to reaģē. Ir arī vesela virkne juridisku jautājumu, kas jāatrisina – ja ir kāda kļūda, tad kurš un par ko atbild. Ja runājam par satiksmes drošības jautājumu kā tādu, tad tautā populārais teiciens, ka problēmas jau rodas starp stūri un sēdekli. Tas, kas tur sēž, tas jau rada tās problēmas,” teica Irbītis.
Eksperts arī paskaidroja, ka Latvijas ceļu infrastruktūra ir atbilstoša tam, lai šādas mašīnas lietotu, un nekas jauns vai specifisks jāizbūvē nav. Tiesa, ir jāņem vērā specifiskas “nacionālās īpatnības”, piemēram, joslu maiņas bez pagrieziena rādīšanas, zīmju darbības zonas un tā tālāk. Jautājumus, kas attiecas tieši uz ceļazīmēm un noteikumiem gan iespējams risināt vienkāršāk nekā braukšanas kultūras jautājumus.
Vismaz publiski par saviem plāniem Latvijā piedāvāt pašbraucošus auto izteicies uzņēmums “CarGuru” un tā vadītājs Vladimirs Reskājs. Ja viss notiks kā iecerēts, tad nākamgad risināsies testu fāze, bet 2027. gadā jau varētu domāt par komerciālu produktu, proti, jebkurš var pasūtīt pašbraucošu taksometru. Tiesa, CarGuru plāns paredz sākotnēji piedāvāt braucienus tikai ieprogrammētā maršrutā “Lidosta – Brīvības piemineklis.” Nestandarta maršruti, piemēram, no jūsu mājām līdz darbam vai no kroga līdz mājām vēl ir tālāka nākotne. Tāpat kā tālāka nākotne ir brīdis, kad ar šādiem auto varēs pārvietoties visas Rīgas teritorijā, nemaz nerunājot par izbraukšanu ārpus galvaspilsētas robežām un braucieniem pa maģistrālajām šosejām.
Satiksmes drošības eksperts Irbītis norāda, ka pēc būtības braukšanai visā pilsētā jebkādā maršrutā nav tehnisku šķēršļu, izveidojot speciālas kartes, kurās tad ieprogrammēti dažādi satiksmes ierobežojumi, pēc kuriem vadoties auto brauc pats saviem spēkiem.
“Ja mums ir šīs digitālās kartes, kur norādītas ceļazīmju atrašanās vietas, visi noteiktie ierobežojumi, tad šiem transportlīdzekļiem nav nekādas problēmas pārvietoties arī pa neieprogrammētiem maršrutiem. Galvenais, lai šī sistēma strādātu, ir jābūt operatīvajai reakcijai, ja kaut kas tur mainās. Ja ar satiksmi viss ir kārtībā, nav kaut kādas kritiskās situācijas, tad šie transportlīdzekļi ļoti labi spēj adaptēties dažādām situācijām,” uzsvēra Irbītis, taču, ja kaut kas noiet greizi kā, piemēram, Sanfrancisko, tad sākas problēmas un mašīnu vadība jāpārņem vai nu cilvēkam fiziski iekāpjot auto vai arī to darot attālināti.
Vēlviens aspekts par kuru būs jādomā Satiksmes ministrijai – šādu sistēmu ienākšana privātajā autoparkā. Te runa ir gan par Tesla Full Self-Drive, gan citām tamlīdzīgām sistēmām, kas pamazām tiek ieviestas apritē un sertificētas lietošanā, bet nākotnē tādu būs tikai vairāk.