Tūrisma sezona Latvijā: spilgtākie brīži un gaidāmās prognozes
Aizvadītā tūrisma sezona Latvijā ir noslēgusies, un, lai gan kopējie statistikas dati liecina par kāpumu, nozares profesionāļi un uzņēmēji izsaka gan gandarījumu, gan norāda uz izaicinājumiem. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija par 2025. gada otro ceturksni atklāj, ka apkalpoti par 5,1% vairāk ārvalstu un vietējo tūristu nekā gadu iepriekš. Maijs, īpaši vēlais pavasaris ar lietainiem laikapstākļiem, gan nedaudz piebremzēja kopējo tempu, uzrādot 0,5% kritumu tūristu skaitā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju.
Tomēr kopējā aina liecina par pozitīvu dinamiku. Vairāki avoti norāda, ka 2025. gada pirmajos mēnešos tūrisma eksports jeb ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā ir demonstrējis ievērojamu izaugsmi. Tūrisma nozare kopumā virzās uz rekorda gadu, ko apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvju optimismu. Ārvalstu viesu aktivitāte un tūrisma ieņēmumi gada pirmajos piecos mēnešos ir palielinājušies par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 493,5 miljonus eiro. Šie rezultāti liecina par veiksmīgi īstenotām mārketinga kampaņām un Latvijas spēju piesaistīt gan kaimiņvalstu, gan tālāku tirgu ceļotājus.
Ārvalstu tūristu plūsma un izcelsmes valstis
Dati par 2025. gada pirmo ceturksni Rīgā uzrāda iespaidīgu, vairāk nekā 20% pieaugumu ārvalstu tūristu skaitā. Šī tendence, kas iesākās jau 2024. gadā, apliecina galvaspilsētas spēju piesaistīt arvien vairāk viesu. Īpaši pamanāma ir tūristu skaita atgriešanās no Vācijas, kas stiprina Rīgas reputāciju kā drošu un pievilcīgu galamērķi Eiropas ceļotāju vidū. Turklāt aktīvs darbs pie jaunu tirgu apgūšanas, piemēram, Polijas, nes arī savus augļus. Reģistrēts būtisks pieaugums viesu skaitā no Dānijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Igaunijas. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums Latvijas tūristu mītnēs janvārī bija 1,8 naktis, kas ir stabils rādītājs.
Visvairāk ārvalstu viesu Latvijā tradicionāli ierodas no Lietuvas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Apvienotās Karalistes, ASV un Polijas. Lietuva izceļas arī ar straujāko tūristu tēriņu pieaugumu, kas vien šogad ir palielinājies par 76%. Tāpat manāms pieaugums viesu izdevumos arī no Lielbritānijas, Vācijas un Īrijas. Arvien biežāk ārvalstu viesi izvēlas bezskaidras naudas norēķinus, kas apliecina modernas un drošas vides pieejamību.
Vietējais tūrisms: izaicinājumi un iespējas
Atšķirībā no ārvalstu tūristu plūsmas, vietējais tūrisms Latvijā saskaras ar savām grūtībām. Pēc dažādiem vērtējumiem, salīdzinājumā ar pirms-Covid laiku, vietējais tūrisms ir pat samazinājies par aptuveni 4,3%. Kā galvenie iemesli šai tendencei tiek minēti lētie avioreisi uz ārzemēm, nepietiekami efektīvs vietējo tūrisma produktu mārketings, kā arī augstās cenas Latvijas piedāvājumiem. Lai gan tūrisma objekti, piemēram, muižas un pilis, joprojām ir populāri, īpaši individuālo nakšņotāju skaits ir samazinājies. Uzņēmēji gan cer, ka situācija uzlabosies, un akcentē unikālā latviskā piedāvājuma nozīmi.
Interesanti, ka, lai gan kopējais tūristu skaits viesnīcās un līdzīgās mītnēs ir audzis, vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits janvārī palielinājies vien par 2,2%. Vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,6 naktis, kas ir nedaudz mazāk nekā ārvalstu viesiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi turpināt strādāt pie vietējā tūrisma produktu pievilcības un konkurētspējas palielināšanas, lai veicinātu gan iekšējo, gan ārējo tūrisma plūsmu.
Nozares izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz kopējo pozitīvo tendenci, tūrisma nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. Viens no galvenajiem ir novēloti saņemtais finansējums, kas ietekmē mārketinga kampaņu laicīgu īstenošanu. LIAA pārstāvji norāda, ka daudzas plānotās kampaņas ārvalstīs tiks īstenotas rudens-pavasara sezonā, un to rezultāti būs redzami galvenokārt 2025. gada statistikā. Tāpat neatrisinātie valsts nodokļu politikas jautājumi turpina ietekmēt viesmīlības uzņēmumu konkurētspēju starptautiskā mērogā. Kā liecina jaunākā informācija, Jūrmala plāno dubultot iebraukšanas maksu no 2026. gada, cenšoties mazināt satiksmes intensitāti un saglabāt kūrorta vērtības, vienlaikus meklējot kompromisu starp satiksmes regulāciju un ekonomisko pieejamību. Tas ir viens no piemēriem, kā pašvaldības cenšas regulēt tūrisma plūsmas un attīstīt infrastruktūru.
Neskatoties uz izaicinājumiem, nākotnes perspektīvas tūrisma nozarē ir cerīgas. Latvijas tūrisma nozares stratēģija līdz 2027. gadam paredz turpināt darbu pie tūrisma eksporta veicināšanas un Latvijas kā pievilcīga galamērķa popularizēšanas. Rīga ir demonstrējusi spēcīgu izaugsmi, un ir cerība, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī citos Latvijas reģionos. Lai gan tūrisma sezona ir noslēgusies, darbs pie nozares attīstības turpinās, lai 2026. gadā sasniegtu vēl labākus rezultātus un nostiprinātu Latvijas pozīcijas tūrisma kartē.