Filmas diskusijas raisās par un ap 90. gadu Latvijas realitāti
Kopš oktobra sākuma Latvijas kinoteātros skatāma režisora Oskara Rupenheita jaunā krimināldrāma “Tumšzilais evaņģēlijs”. Filma, kas atspoguļo 90. gadu vidus haotisko un bieži vien bēdīgi slavēto Latvijas vidi, izraisījusi plašas diskusijas tiešsaistē. Kā ziņo Latvijas Avīze, skatītāji ir dalījušies ar ļoti dažādām atsauksmēm, sākot no sajūsmas par tās autentiskumu un ironiju, līdz pat kritikai par aktierspēli un sižeta attīstību. Filma ieved skatītājus deviņdesmito gadu Rīgas kriminālajā pasaulē, attēlojot laiku pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad jaunā valsts meklēja savu ceļu sarežģītos apstākļos. Stāsta centrā ir jaunais kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte, kuru atveido Raitis Stūrmanis. Skulte, būdams pilns ideālisma, drīzumā saprot, ka, lai cīnītos ar noziedzību un sistēmas iekšējiem šķēršļiem, būs jāpārkāpj savi principi.
Aktieri un autentiskums – galvenie diskusiju objekti
Viena no galvenajām tēmām skatītāju apskatos ir saistīta ar aktieru atlasi. Daudzi atzinīgi novērtē filmas veidotāju lēmumu galvenokārt izmantot neprofesionālus aktierus, uzsverot, ka tas piešķir darbam īpašu autentiskumu un ļauj radīt pārliecinošākus tēlus. “Neprofesionāli aktieri, bet daži pat tik ticami iznes savus tēlus, ka nevaru iedomāties tur kādu no Latvijas aktieriem,” atzīst viena no skatītājām. Tomēr tieši šis aspekts dažiem ir licis apšaubīt filmas kvalitāti. Tiek norādīts, ka “vienīgā profesionālā aktrise” attēlojusi savas lomas “dīvaini un samāksloti”. Interesanti, ka filmas režisors Oskars Rupenheits, kurš iepriekš veidojis arī tautā iemīļoto “Kriminālās ekselences fondu”, pats norāda, ka arī jaunajā filmā galvenās lomas atveido neprofesionāli aktieri, izņemot vienu nozīmīgu sieviešu lomas atveidotāju, Elīnu Avotiņu. Tas liecina, ka šāda pieeja bijusi apzināta izvēle, lai radītu īpašu realitātes izjūtu.
Atšķirīgās interpretācijas: vai tā ir krimināldrāma vai kas cits?
Filmas žanriskā piederība un sižeta attīstība arī izpelnījusies dažādas interpretācijas. Kamēr daži skatītāji slavē filmas “fenomenālo uzbūvi”, “ļoti kvalitatīvos kadrus” un spēju noturēt uzmanību divu stundu garumā, norādot, ka “sižets nepārtraukti notur uzmanību, veido vieglu spriedzi”, citi pauž viedokli, ka “nav nekāds krimiķis”. Daži kritizē filmas garumu, uzskatot, ka “varbūt prasījās mazliet īsāku”, un atsevišķi sižeta pavērsieni tiek dēvēti par “klišejisku” vai “nevietā esošu”. Tomēr daudzi atzinīgi vērtē filmas spēju attēlot deviņdesmito gadu atmosfēru, korupciju un sabiedrības morālās dilemmas. Režisors Oskars Rupenheits pats uzsver, ka, lai gan filmas tēma ir drūma, viņš nevar izvairīties no ironijas un humora, ko redz dzīvē, cenšoties radīt “acīm pievilcīgu” kino. Šī pieeja, šķiet, ir radījusi pretrunīgus iespaidus – vieniem humors šķitis “vietā un personīgi neliekas, ka kādā vietā būtu aizšauts greizi ar viņu”, kamēr citiem tas nav pilnībā sasniedzis mērķi.
Laika zīmogi un morālās izvēles
Filmas darbība norisinās 90. gadu vidus Rīgā, attēlojot pārejas perioda haosu un nedrošību Latvijā pēc PSRS sabrukuma. Šī laikmeta atainojums tiek novērtēts kā “lieliski saskanējis” ar stāsta ideju. Skatītāji gūst ieskatu par sabiedrību, kurā “noziedzība, korupcija un morālā nenoteiktība savijās ar jaunām iespējām un izaicinājumiem”, atspoguļojot “mežonīgo rietumu” atmosfēru Latvijā. Filmas centrālais varonis Skulte saskaras ar grūtām morālām dilemmām, kas liek skatītājiem padomāt par jautājumu: “vai mērķis attaisno līdzekļus un cik tālu drīkst iet cīņā pret noziedzību?”. Daži recenzenti norāda uz filmas “melni pelēko skatījumu”, kas atgādina 90. gadu krievvalodīgo filmu stilistiku, koncentrējoties uz “goda kodeksiem” un “vīriešu likumiem”, kur “rakstītais likums nefunkcionē”. Filmas garums, kas ir 2 stundas un 29 minūtes, ir radījis diskusijas par to, vai tā nebūtu varējusi būt īsāka, taču daudzi atzīst, ka filma nebija garlaicīga un nepārtraukti noturēja skatītāja uzmanību.
Filmas panākumi un turpmākā izplatīšana
Neskatoties uz atšķirīgajām atsauksmēm, filma “Tumšzilais evaņģēlijs” ir guvusi ievērojamu skatītāju atsaucību, kļūstot par vienu no pašmāju skatītākajām filmām 2025. gadā. Filmas pirmizrāde notika 8. oktobrī kinoteātrī “Forum Cinemas”, un kopš tā laika tā tiek demonstrēta kinoteātros visā Latvijā. Tās veidotāji aktīvi tiekas ar skatītājiem īpašos seansos, daloties iespaidos un atbildot uz jautājumiem. Filma tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, kā arī citu atbalstītāju un ģenerālsponsora DEPO palīdzību. Režisors Oskars Rupenheits par filmu saka: “Lai arī filmas tēma ir visai drūma, es tomēr nevaru izvairīties no ironijas un humora, ko redzu dzīvē, un arī vizuāli es cenšos radīt ko acij pievilcīgu.”