Jauns līgums par gāzes tranzītu
Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operators “Amber Grid” un Krievijas dabasgāzes koncerns “Gazprom” ir noslēguši jaunu piecu gadu vienošanos par Krievijas dabasgāzes tranzītu uz Kaļiņingradas eksklāvu. Kā informē portāls jauns.lv, līgums stāsies spēkā līdz 2030. gada 31. decembrim.
Vienošanās detaļas un termiņš
Šī jaunā vienošanās, kas noslēgta uz pieciem gadiem, aizstāj iepriekšējo desmit gadu līgumu, kurš noslēdzās 2025. gada beigās. Lai gan sākotnēji tika prognozēts, ka sarunas varētu novest pie īsāka termiņa līguma, jaunā vienošanās nodrošinās gāzes piegādes līdz 2030. gada beigām.
Precīzi līguma nosacījumi un tarifa izmaiņas pagaidām netiek publiskoti, taču ir sagaidāms, ka jaunais līgums varētu nodrošināt Lietuvai ievērojami lielākus ienākumus par tranzīta pakalpojumiem, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Agrāk Lietuvas ienākumi no gāzes tranzīta uz Kaļiņingradu bija aptuveni 10-11 miljoni eiro gadā, savukārt jaunākie aprēķini liecina, ka tie varētu sasniegt pat 29 miljonus eiro gadā. Šo izmaksu pieaugumu nosaka gan Lietuvas investīcijas gāzes pārvades infrastruktūrā, gan tarifa noteikšana saskaņā ar vienoto Eiropas Savienības metodoloģiju.
Konteksts un iepriekšējie notikumi
Lietuva pilnībā pārtrauca Krievijas gāzes importu 2022. gada aprīlī, taču tranzīts uz Kaļiņingradu tika saglabāts kā izņēmums, ņemot vērā reģiona specifisko ģeogrāfisko stāvokli un atkarību no šī piegādes ceļa. Gāze uz Kaļiņingradu tiek piegādāta no Baltkrievijas caur Lietuvu. Šī situācija ir īpaši svarīga, ņemot vērā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem.
Iepriekšējais desmit gadu līgums tika parakstīts 2015. gada decembrī un stājās spēkā 2016. gada janvārī. Toreiz tika prognozēts, ka tas nodrošinās ikgadēju ieņēmumu līmeni, kas salīdzināms ar iepriekšējo periodu. Tika rezervētas ikdienas tranzīta jaudas 10,5 miljonu kubikmetru apmērā un paredzēta ikgadēja 2,5 miljardu kubikmetru dabasgāzes transportēšana.
Nozīme reģionam un Eiropai
Šis līgums ir būtisks gan Lietuvai, gan Kaļiņingradai. Lietuva turpina gūt ienākumus no tranzīta pakalpojumiem, savukārt Kaļiņingrada nodrošina savu apgādi ar dabasgāzi, kas nepieciešama gan apkurei, gan elektroenerģijas ražošanai. Lai gan Kaļiņingrada varētu saņemt gāzi arī caur sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, šis variants ir ievērojami dārgāks.
Lēmumi par gāzes tranzītu uz atsevišķiem Krievijas reģioniem, kas nav savienoti ar galveno teritoriju, tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī, un arī šīs sarunas tika aizvadītas ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju, nodrošinot, ka līguma nosacījumi atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem un politikām.