Piemēram, bijušais Krievijas banku magnāts Oļegs Tinkovs labi zina, kā darbojas šī sistēma. Dienu pēc tam, kad viņš “Instagram” ierakstā nosauca karu Ukrainā par “neprātu”, Kremļa pārstāvji sazinājās ar viņa bankas vadību. Viņiem tika paziņots, ka “Tinkoff Bank” tiks nacionalizēta, ja netiks sarautas visas saites ar tās dibinātāju.
“Es nevarēju apspriest cenu. Es biju kā ķīlnieks – tu ņem to, ko tev piedāvā,” Tinkovs sacīja laikrakstam “The New York Times”. “Nebija nekādu iespēju kaulēties.” Nedēļas laikā banku iegādājās ar Vladimiru Potaninu saistīts uzņēmums – par aptuveni 3% no tās patiesās vērtības, apgalvo Tinkovs. Kopumā viņš zaudēja gandrīz deviņus miljardus ASV dolāru un pameta Krieviju.
No oligarhu varas līdz pilnīgai pakļautībai
1990. gados pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijā radās oligarhi – uzņēmēji, kuri privatizācijas ceļā ieguva milzīgus valsts aktīvus un ietekmēja politiku augstākajā līmenī.
Viens no ietekmīgākajiem bija Boriss Berezovskis, kurš vēlāk apgalvoja, ka palīdzējis Putinam kļūt par prezidentu. 2012. gadā viņš publiski atvainojās par savu rīcību: “Es neredzēju viņā nākamo alkatīgo tirānu un uzurpatoru, kurš samīs brīvību un apturēs Krievijas attīstību,” rakstīja Berezovskis.
Gadu vēlāk viņš tika atrasts miris trimdā Lielbritānijā neskaidros apstākļos. Tajā brīdī, kā norāda BBC, Krievijas oligarhija jau bija faktiski iznīcināta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Bāli un negulējuši”: miljardieri kara priekšvakarā
2022. gada 24. februārī, dažas stundas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Putins sapulcināja Krievijas bagātākos cilvēkus Kremlī. “Es ceru, ka šajos jaunajos apstākļos mēs strādāsim kopā tikpat labi un efektīvi,” viņiem sacīja Putins.
Kāds žurnālists, kurš piedalījās sanāksmē, miljardierus raksturoja kā “bālus un negulējušus”.
Sākotnēji karš un sankcijas smagi skāra Krievijas bagātos. “Forbes” dati liecina – līdz 2022. gada aprīlim miljardieru skaits saruka no 117 līdz 83, bet kopējie viņu zaudējumi sasniedza 263 miljardus ASV dolāru.
Taču turpmākie gadi parādīja citu ainu. Milzīgie valsts izdevumi karam veicināja ekonomikas izaugsmi virs 4% gadā – 2023. un 2024. gadā. Saskaņā ar “Forbes” datiem, 2024. gadā vairāk nekā puse Krievijas miljardieru tieši vai netieši guva labumu no kara.
“Tas neietver tos, kuri nav tieši iesaistīti, bet kuriem vienkārši ir jāuztur attiecības ar Kremli,” BBC sacīja “Forbes” bagātības pētnieks Džakomo Tognīni. “Ikviens, kurš vada uzņēmumu Krievijā, ir spiests sadarboties ar valdību.”
Šogad “Forbes” sarakstā Krievijā ir 140 miljardieri – visu laiku lielākais skaits, bet viņu kopējā bagātība (580 miljardi ASV dolāru) gandrīz sasniedz pirmskara rekordu.