Putina paziņojumi par Ukrainu rada jautājumus par miera sarunu nākotni
Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski ir devis mājienus, ka miera sarunas ar Ukrainu vairs nav Maskavas prioritāte. Šādi izteikumi izskanējuši pēc tam, kad Krievijas militārā vadība viņam ziņojusi par it kā būtiskiem panākumiem frontē, tostarp par Mirnohradas un Huļaipoles sagrābšanu. Kā ziņo Latvijas Avīze, Putins apmeklējis Apvienotās spēku grupas vadības punktu, kur Krievijas armijas komandieri snieguši pārskatu par situāciju kaujas laukā. Šie apgalvojumi un izteikumi liek uzdot vairākus svarīgus jautājumus par turpmāko konflikta attīstību un diplomātisko procesu.
Apgalvojumi par panākumiem frontē un to atbilstība realitātei
Krievija apgalvo, ka 2025. gadā ir sagrābusi vairāk nekā 6300 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, taču ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi norāda, ka šie paziņojumi neatbilst reālajai situācijai kaujas laukā. Krievijas diktators Vladimirs Putins un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ir apgalvojuši, ka Krievijas spēki pilnībā kontrolē Siversku Doneckas apgabalā, taču ISW apstiprina tikai aptuveni 77% pilsētas teritorijas sagrābšanu. Gerasimova apgalvojumi par Kupjanskas ieņemšanu un it kā 50% Kostjantiņivkas kontroli arī nav guvuši apstiprinājumu, jo ISW analītiķi uzsver, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši vien aptuveni 1,6% pilsētas teritorijas. Krievijas vadība cenšas radīt priekšstatu par panākumiem kaujas laukā un Ukrainas aizsardzības vājumu, taču ISW aprēķini liecina, ka Krievijas okupācijas spēki kopš 2025. gada sākuma ir sagrābuši aptuveni 4700 kvadrātkilometru, kas ir tikai 1,04% no Ukrainas kopējās teritorijas.
Miera sarunu perspektīvas un Krievijas nostāja
Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums par it kā notikušu Ukrainas dronu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei ir radījis bažas, ka tas varētu kalpot par attaisnojumu turpmākiem Krievijas uzbrukumiem Kijivai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šos apgalvojumus nosaucis par meliem, norādot, ka Krievija meklē ieganstus, lai turpinātu karu. Viņš uzsvēra, ka Krievijas nepatiesajiem paziņojumiem nav nekādas ietekmes uz Kijevas nostāju vai turpmākajiem diplomātiskajiem centieniem. Lai gan Krievijas diktators Vladimirs Putins publiski devis mājienus, ka miera sarunas vairs nav prioritāte, viņš iepriekš ir paudis, ka Ukrainai ir jāatdod Donbasa reģions, lai izbeigtu karu. Šobrīd nav skaidrs, kā šī pozīcija saskanēs ar nesenajiem paziņojumiem par it kā būtiskiem panākumiem frontē.
NATO un starptautiskās reakcijas
NATO un Eiropas Savienības (ES) reakcija uz Krievijas agresiju un paziņojumiem saglabājas nemainīga – stingrs atbalsts Ukrainai un nosodījums Krievijas darbībām. NATO amatpersonas norādījušas, ka alianse aizstāvēs katru sabiedroto teritorijas centimetru un ka Krievijas akti neatturēs no atbalsta Ukrainai. Vienlaikus pastāv bažas, ka Krievija pēc kara Ukrainā varētu sākt gatavot uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm, izmantojot netradicionālas vai hibrīdkara taktiku. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir uzsvērusi, ka Krievija turpina izvēlēties terora un agresijas ceļu, un ka transatlantiskā vienotība, visaptverošs atbalsts Ukrainai un Krievijas vājināšana ir ceļš uz ilgtspējīgu mieru. Latvija nekad neatzīs Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā, neatkarīgi no miera sarunu iznākuma.
Nākotnes prognozes un bažas
Lai gan Krievijas panākumi frontē tiek pārspīlēti, pastāv bažas par Krievijas armijas gatavību jaunai ofensīvai. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs ir brīdinājis, ka Krievija varētu iebrukt Baltijas valstīs 2027. gadā. Šīs prognozes, kā arī Krievijas nesenās izteikumi un darbības, liek uzdot jautājumu, vai miera sarunas vispār ir iespējamas un vai Krievija ir gatava reāli meklēt diplomātisku risinājumu konfliktam Ukrainā.