Kurtī partija iegūst vairāk nekā pusi balsu
Kosovas premjerministra Albina Kurtī kreisā partija “Pašnoteikšanās” (Vetevendosje – LVV) svētdien notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās ir guvusi pārliecinošu uzvaru, liecina sākotnējie rezultāti. Tiek prognozēts, ka tas nodrošinās viņam jaunu pilnvaru termiņu valsts vadībā. Kā informē telekanāls EuroNews, Kurtī vadītā partija ieguvusi aptuveni 50% balsu, ievērojami apsteidzot divas centriski labējās partijas – Kosovas Demokrātisko partiju (PDK), kas ieguvusi 21% balsu, un Kosovas Demokrātisko līgu (LDK), kurai bijuši gandrīz 14%. Valsts vēlēšanu iestādes šo informāciju sniedza pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas.
“Apsveicu ar lielāko uzvaru valsts vēsturē,” pēc rezultātu paziņošanas sacīja Kurtī. “Tagad mums priekšā ir daudz darba.”
Šīs vēlēšanas notika pēc 10 mēnešus ilga politiskā strupceļa, kas sākās pēc tam, kad LVV jau 9. februārī notikušajās vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, taču nespēja izveidot valdību. Tas bija pirmais gadījums Kosovas vēsturē kopš neatkarības pasludināšanas no Serbijas 2008. gadā, kad valstī neizdevās izveidot valdību.
Ceļš uz valdības veidošanu un vēlētāju aktivitāte
Nav skaidrs, vai partija ir ieguvusi nepieciešamos 61 parlamenta deputāta mandātu 120 vietu sastāvā, lai valdītu patstāvīgi. Kurtī paziņoja, ka parlamenta un valdības izveidošana notiks pēc iespējas ātrāk. “Mums nav laika zaudēt un mums ir pēc iespējas ātrāk jāvirzās uz priekšu kopā,” viņš uzsvēra. Simtiem partijas atbalstītāju sapulcējās pie partijas birojiem Prištinā, līksmojot un saucot Kurtī vārdu.
Kosovas vēlēšanu iestādes informēja, ka vēlētāju aktivitāte sasniegusi aptuveni 44% no 1,9 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju. Saskaņā ar Kosovas vēlēšanu likumiem, 20 parlamenta vietas automātiski ir rezervētas etnisko serbu pārstāvjiem un citām minoritāšu partijām.
Opozīcija kritizē un brīdina par izaicinājumiem
Kosovā nav apstiprināts nākamā gada budžets, radot bažas par valsts, kurā dzīvo 2 miljoni cilvēku, ekonomisko situāciju. Tāpat martā parlamentam būs jāievēlē jauns prezidents, jo pašreizējās prezidentes Vjosas Osmani pilnvaru termiņš beidzas aprīļa sākumā. Opozīcijas partijas ir apsūdzējušas 50 gadus veco Kurtī autoritārismā un Kosovas sabiedroto – Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības – atsvešināšanā kopš viņa nākšanas pie varas 2021. gadā. Kurtī īsu brīdi ieņēma premjera amatu arī 2020. gadā COVID-19 pandēmijas laikā.
LDK kandidāts Lumirs Abdikihiku svētdien aicināja vēlētājus “attālināties no drūmuma, strupceļa un šķelšanās, kas mūs ir pavadījusi šajos gados”.
Kosovas opozīcijas līderis Lumirs Abdičiks. AP Foto
Attiecības ar Serbiju un drošības jautājumi
Kurtī ir ieņēmis stingru nostāju sarunās ar Belgradu par attiecību normalizēšanu, ko vada Eiropas Savienība, izsaucot pret pasākumiem, ko veicis 27 valstu bloks un Vašingtona. Viņš ir solījis iegādāties militāro aprīkojumu, lai stiprinātu drošību. Saspīlējums ar etniskiem serbiem ziemeļu Kosovā izraisīja sadursmes 2023. gadā, kurās tika ievainoti desmitiem NATO vadītu miera karavīru. Etniski serbu mēri šomēnes pēc pašvaldību vēlēšanām mierīgi stājās amatā.
Kurtī ir pieņēmis vienošanos par trešo valstu migrantu uzņemšanu, kas tiek deportēti no ASV saskaņā ar bijušā prezidenta Donalds Trampa imigrācijas pasākumiem. Vienu migrantu jau ir saņēmuši, paziņoja amatpersonas. Kosova ir viena no Eiropas nabadzīgākajām ekonomikām. Valsts ir viena no sešām Rietumbalkānu valstīm, kas meklē ES dalībvalsts statusu, taču Kosovai un Serbijai ir norādīts, ka tām vispirms jānormalizē attiecības. Atšķirībā no pārējām piecām valstīm, kuras ir ieguvušas kandidātvalsts statusu, Kosova joprojām ir potenciāla kandidātvalsts dalībai blokā.