Filmas “Tumšzilais evaņģēlijs” apskatu vilnis internetā
Kopš oktobra sākuma Latvijas kinoteātros skatāma režisora Oskara Rupenheita jaunā krimināldrāma “Tumšzilais evaņģēlijs”. Filma, kas atspoguļo 90. gadu vidus haotisko un bieži vien bēdīgi slavēto Latvijas vidi, izraisījusi plašas diskusijas tiešsaistē. Kā ziņo Latvijas Avīze, skatītāji ir dalījušies ar ļoti dažādām atsauksmēm, sākot no sajūsmas par tās autentiskumu un ironiju, līdz pat kritikai par aktierspēli un sižeta attīstību.
Filma “Tumšzilais evaņģēlijs” jau guvusi ievērojamu skatītāju atsaucību, kļūstot par vienu no pašmāju skatītākajām filmām 2025. gadā.
Laika zīmogi un morālās izvēles
Filmas darbība norisinās 90. gadu vidus Rīgā, attēlojot pārejas perioda haosu un nedrošību Latvijā pēc PSRS sabrukuma. Šī laikmeta atainojums tiek novērtēts kā “lieliski saskanējis” ar stāsta ideju. Skatītāji gūst ieskatu par sabiedrību, kurā “noziedzība, korupcija un morālā nenoteiktība savijās ar jaunām iespējām un izaicinājumiem”, atspoguļojot “mežonīgo rietumu” atmosfēru Latvijā.
Stāsta centrā ir jaunais kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte, kuru atveido Raitis Stūrmanis. Skulte, būdams pilns ideālisma, drīzumā saprot, ka, lai cīnītos ar noziedzību un sistēmas iekšējiem šķēršļiem, būs jāpārkāpj savi principi. Filma ieved skatītājus deviņdesmito gadu Rīgas kriminālajā pasaulē, attēlojot laiku pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad jaunā valsts meklēja savu ceļu sarežģītos apstākļos.
Aktieri un autentiskums – galvenie diskusiju objekti
Viena no galvenajām tēmām skatītāju apskatos ir saistīta ar aktieru atlasi. Daudzi atzinīgi novērtē filmas veidotāju lēmumu galvenokārt izmantot neprofesionālus aktierus, uzsverot, ka tas piešķir darbam īpašu autentiskumu un ļauj radīt pārliecinošākus tēlus. “Neprofesionāli aktieri, bet daži pat tik ticami iznes savus tēlus, ka nevaru iedomāties tur kādu no Latvijas aktieriem,” atzīst viena no skatītājām.
Tomēr tieši šis aspekts dažiem ir licis apšaubīt filmas kvalitāti. Tiek norādīts, ka “vienīgā profesionālā aktrise” attēlojusi savas lomas “dīvaini un samāksloti”. Filmas režisors Oskars Rupenheits pats norāda, ka jaunajā filmā galvenās lomas atveido neprofesionāli aktieri, izņemot vienu nozīmīgu sieviešu lomas atveidotāju, Elīnu Avotiņu. Tas liecina, ka šāda pieeja bijusi apzināta izvēle, lai radītu īpašu realitātes izjūtu.
Daži skatītāji atzīmē, ka jūtams – “aktieri nav teātra aktieri – uzvedība kadrā nav samākslota, kadrs uzreiz daudz baudāmāks”.
Atšķirīgās interpretācijas: vai tā ir krimināldrāma vai kas cits?
Filmas žanriskā piederība un sižeta attīstība arī ir izraisījuši dažādas interpretācijas. Lai gan filma tiek raksturota kā krimināldrāma, daži skatītāji norāda, ka tā “nav nekāds krimiķis”. Citi piekrīt, ka filma varētu būt nedaudz īsāka, un daži sižeta pavērsieni šķietami atkārtojas, taču kopumā darbs tiek vērtēts kā “laba manta” ar “nav sižeta caurumu”.
Kritika izteikta arī par “romantisko sižeta līniju”, kas dažiem šķitusi “nevietā” un kurā “nekādas ķīmijas nebija”. Citi gan uzskata, ka šī daļa bijusi nepieciešama, lai parādītu, ka “visam sava cena”.
Filmas panākumi un turpmākā izplatīšana
Neskatoties uz atšķirīgajām atsauksmēm, filma “Tumšzilais evaņģēlijs” ir guvusi ievērojamu skatītāju atsaucību, kļūstot par vienu no pašmāju skatītākajām filmām 2025. gadā. Filmas pirmizrāde notika 8. oktobrī kinoteātrī “Forum Cinemas”, un kopš tā laika tā tiek demonstrēta kinoteātros visā Latvijā. Tās veidotāji aktīvi tiekas ar skatītājiem īpašos seansos, daloties iespaidos un atbildot uz jautājumiem. Filma tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, kā arī citu atbalstītāju un ģenerālsponsora DEPO palīdzību. Filma piedalījusies arī prestižajā Tallinas kinofestivālā “Melnās naktis” (PÖFF), kur notika tās starptautiskā pirmizrāde Baltijas filmu konkursa programmā.