Līdz vēlēšanām esot viens karstais kartupelis – jautājums, kas jāatrisina. Tā ir tā epopeja ar Stambulas konvenciju. Kamēr partijas turpinās šo tēmu risināt emocionāli, nevis racionāli – vieni lasīs tikai konvencijas nosaukumu, otri tikai vienu pantu –, tikmēr būs skandāls un sabiedrības šķelšanās. Valdis Zatlers cer, ka kāda partija tomēr uzņemsies zināmu vadību un tīri tiesiski sakārtos ar konvenciju saistītos jautājumus, cita starpā arī kliedējot sabiedrībā objektīvi pastāvošās bažas par visām “dženderisma, binārisma un nebinārisma un nekatro dzimšu problēmām”, kas dabas likumos un arī sabiedrības likumos esot mākslīgas prāta konstrukcijas. “Cilvēki grib skaidrību, un tā partija, kas to viesīs un tiesiski sakārtos, vēlēšanās gūs atbalstu. Mums, latviešiem, tas ir sevišķi būtiski, jo bez spēcīgas ģimenes institūcijas mums nekādi neiztikt un neatrisināt mūsu demogrāfijas problēmas.” Tāpēc Valdis Zatlers uzsver, ka mums jābeidz runāt par sieviešu un vīriešu vienlīdzību. “Vienlīdzības idejas vienmēr vēsturē ir nesušas postu. Mums jārunā par sieviešu un vīriešu līdzvērtību, kur viens dzimums papildina otru un otrādi, un abi ir vienlīdz svarīgi. Tas it kā skan konservatīvi, bet arī konservatīvismā var būt zināmas liberālisma iezīmes.” Zatlers uzskata, ka mums jāmācās jēgpilni debatēt, nenorejot un nenonicinot citādi domājošos. Demogrāfijai jābūt ikvienas partijas, un valdības dienas kārtībā. “Nepietiek tikai ar pabalstiem. Jo šo ideju nebūs, latviešiem 2035. gads, nerunājot par 2050. gadu, var izrādīties samērā bēdīgs.”
