Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija) liecina, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija bija pirmajā, bet 2024. gadā – trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu zirņu eksporta.


Ar senu vēsturi


Zirņi ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, kurš no savvaļas zirņiem tika selekcionēts aptuveni pirms 9500 gadiem mūsdienu Afganistānas un Ziemeļindijas teritorijā. Kā liecina arheoloģiskie atradumi, tad ap 5000. gadu p.m.ē. zirņus jau audzēja Senajā Ēģiptē – Nīlas ielejā. Senākie kaltētu zirņu atradumi cilvēku apmetnēs Centrālajā Eiropā un Indijā tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē. Savukārt ap 2000. gadu p.m.ē. zirņus audzēja praktiski visā Eiropā (Elzebroek A.  T.  G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North American Office, 2008, 238. lpp.).


Zirņi bija nozīmīga lauksaimniecības kultūra Senajā Grieķijā un Senajā Romā, bet Latvijas teritorijā zirņus sāka audzēt krietni pirms Romas impērijas izveidošanās. Arheoloģiskajos izrakumos zirņi Latvijā ir atrasti senākos slāņos, nekā tie ir atrasti Zviedrijā (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un etnogrāfija XIV. Rīga: Zinātne, 1983, 152. lpp.). Tomēr zirņi nekad nebija noteicošā lauksaimniecības kultūra Latvijas teritorijā.


Līdz Pirmajam pasaules karam zirņi aizņēma aptuveni 2,2% no visas sējumu platības apriņķos, kuri vēlāk kļuva par Latvijas valsts teritoriju. Kā liecina Latvijas statistikas dati, 1923. gadā ar zirņiem tika apsēti vairāk nekā 37 tūkstoši hektāru, kas veidoja 3,4% no visas sējumu platības (Bokalders J. Lauksaimniecība. Grām. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A. Gulbja apgādniecība, 1927, 516. lpp.). 1935. gadā pākšaugu sējumi Latvijā jau sasniedza 41,8 tūkstošus hektāru, no kuriem zirņi un pupas veidoja vairāk nekā 80%. Latgales augstienes ziemeļaustrumos ar zirņiem un pupām bija apsēti 6% no sējumiem, bet Ezernieku pagastā – pat 8% no visiem sējumiem (Rutkis J. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: apgāds Zemgale, 1960, 528. lpp.). 1940. gadā pākšaugus audzēja 36 tūkstošus hektāru lielā platībā.


Vislielākie pākšaugu audzēšanas apjomi Latvijā bija pirmajā desmitgadē pēc Otrā pasaules kara. 1950. gadā pākšaugu kopējie sējumi Latvijā pārsniedza 72 tūkstošus hektāru, no kuriem zirņu sējumi aizņēma 21 tūkstoti hektāru. Tomēr pākšaugu sējumi pakāpeniski samazinājās. 1958. gadā ar zirņiem bija apsēti 9 tūkstoši hektāru (Padomju Latvijas ekonomika un kultūra. Rīga: izdevniecības Statistika Latvijas nodaļa, 1966, 169. lpp.). 1969. un 1970. gadā kopējās pākšaugu sējumu platības saruka līdz 6 tūkstošiem hektāru, no kuriem zirņus audzēja aptuveni pusē no sējumu platības (Latvijas PSR tautas saimniecība. Rīga: izdevniecības Statistika Latvijas nodaļa, 1972, 171. lpp.).


1990. gadā ar pākšaugiem bija apsēti 10 tūkstoši hektāru, 1991. gadā – 9 tūkstoši hektāru, bet 1992. gadā – 7 tūkstoši hektāru. Šie dati attiecas tikai uz pārtikai domātiem pākšaugiem. Tolaik daudz lielākās platībās audzēja pākšaugus lopbarībai – zaļbarībai un skābbarībai (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. g. Rīga: izdevniecība Baltika, 1993, 218. lpp.). XX gadsimta 90. gadu beigās un tūkstošgades mijā pākšaugu sējumu platības ievērojami samazinājās. 1999. gadā tos audzēja vairs tikai 2,5 tūkstošus hektāru lielā platībā (Latvijas statistikas gadagrāmata 2000. g. Rīga: Centrālā statistikas pārvalde, 2000, 141. lpp.), bet 2008. gadā zirņus audzēja tikai 700 hektāru lielā platībā un zirņu kopraža bija 1,1 tūkstotis tonnu. 


Zirņu audzēšana Latvijā ievērojami palielinājās pēc 2015. gada, kad Latvija sāka attīstīt kaltētu zirņu eksportu. Līdz 2015. gadam Latvijas ienākumi no kaltētu zirņu eksporta nepārsniedza miljonu eiro gadā. 2019. gadā zirņu sējumi Latvijā aizņēma 13,9 tūkstošus hektāru, to kopraža sasniedza 27,7 tūkstošus tonnu, bet ienākumi no zirņu eksporta bija 14,6 miljoni eiro. Savukārt 2023. gadā zirņu sējumi Latvijā aizņēma jau 37,6 tūkstošus hektāru, to kopraža sasniedza 65,9 tūkstošus tonnu, bet ienākumi no zirņu eksporta bija 51,5 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka gan tolaik, gan tagad līdztekus pašu audzētiem zirņiem Latvija pārstrādā un eksportē arī kaimiņvalstīs audzētus zirņus. 2025. gadā zirņu sējumi bija 46,6 tūkstošus hektāru lielā platībā un, lai gan šī vasara bija lietaina, kopraža, pēc CSP aprēķina, tomēr tiek vērtēta kā vislielākā, kāda ir bijusi Latvijas vēsturē – 120 tūkstošu tonnu apjomā. 


Ienākumi no eksporta


2024. gadā pasaules liekākais kaltētu zirņu eksportētājs bija Kanāda, kura eksportēja zirņus par vairāk nekā vienu miljardu eiro. Kanādas daļa pasaules tirgū 2024. gadā bija 35,5%. Otrajā vietā ar 774 miljoniem eiro (26,2% no kopējā pasaules eksporta) bija Krievija, bet trešajā vietā ar 204 miljoniem eiro (6,9% no kopējā pasaules eksporta) – ASV. Tālāk sekoja Turcija (122,2 miljoni eiro, 4,1%), Ukraina (106,5 miljoni eiro, 3,6%), Francija (72,6 miljoni eiro, 2,5%), Irāna (54 miljoni eiro, 1,8%), Lietuva (48,2 miljoni eiro, 1,6%) un Austrālija (45,9 miljoni eiro, 1,6%).


2024. gadā Latvijas ienākumi no kaltētu zirņu eksporta bija 38,7 miljoni eiro (1,3% no kopējā pasaules eksporta), kas nodrošināja Latvijai 10. vietu pasaulē. Igaunija ar 30,9 miljonus eiro lielu zirņu eksportu (1% no kopējā pasaules eksporta) bija 14. vietā pasaulē.


Uz vienu iedzīvotāju


2023. gadā Latvijas ienākumi no kaltētu zirņu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 27,4 eiro un Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā pasaulē ar 25,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Kanāda, bet trešajā vietā – Igaunija (12,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 11,7 eiro uz vienu iedzīvotāju bija ceturtajā vietā pasaulē.


2024. gadā kaltētu zirņu eksports no Igaunijas ievērojami palielinājās. Kanāda nedaudz palielināja kaltētu zirņu eksporta apjomu, savukārt Latvijas zirņu eksports 2024. gadā bija par 29% mazāks nekā 2024. gadā. Līdz ar to 2024. gadā pēc ienākumiem no kaltētu zirņu eksporta uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā pasaulē ar 25,4 eiro bija Kanāda, otrajā vietā bija Igaunija (22,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet Latvija palika tikai trešajā vietā (20,8 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva, tāpat kā 2023. gadā, arī 2024. gadā bija ceturtajā vietā (16,7 eiro uz vienu iedzīvotāju) pasaulē. Nozīmīgs kaltētu zirņu eksporta apjoms uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija arī Krievijā (5,39 eiro uz vienu iedzīvotāju), Jaunzēlandē (5,31 eiro uz vienu iedzīvotāju), Ungārijā (2,93 eiro uz vienu iedzīvotāju), Ukrainā (2,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), Apvienotajos Arābu Emirātos (2,07 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Čehijā (1,93 eiro uz vienu iedzīvotāju). 


2024. gadā pasaules lielākās zirņu importētājas bija pēc iedzīvotāju skaita lielākas valstis. 2024. gadā Ķīna iegādājās 39,6% no pasaules globālā importa, bet Indija – 15,9%. Nozīmīgas kaltētu zirņu importētājas 2024. gadā bija arī Pakistāna, Bangladeša, Turcija un ASV.  


Latvijas kaltēto zirņu galvenais eksporta virzieni 2024. gadā bija Spānija (42,1% no Latvijas eksporta), Indija (27% no Latvijas eksporta) un Francija (8,3% no Latvijas eksporta). Nozīmīgi zirņu apjomi no Latvijas tika eksportēti arī uz Vāciju (7,2%), Lietuvu (5,2%), Dāniju (3,1%), Norvēģiju (2,3%), Pakistānu (2,1%) un Apvienoto Karalisti (2,1%).


 


LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.


Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.