Šogad Baltijas biržā akciju un obligāciju emitenti no investoriem piesaistījuši vairāk nekā divus miljardus eiro – pusotru reizi vairāk nekā pērn. Viens no biržā kotētajiem uzņēmumiem ir arī Latvijas specialty kafijas ražotājs “Kalve Coffee”. Tas biržas sniegto finansējumu ieguldījis ražotnes attīstībā un septiņu jaunu kafejnīcu atvēršanā, tostarp Parīzē.
Šogad Baltijas biržā no investoriem piesaistīja pusotru reizi vairāk naudas nekā pērn
Pierādīja nišas uzņēmuma iespējas kapitāla tirgū
Kafijas pupiņu grauzdēšana, kurā izšķiroša loma ir galvenā grauzdētāja meistarībai, ir tikai viena daļa no specialty jeb augstas kvalitātes kafijas kopējā procesa, tā uzsvēra “Nasdaq” Rīgas biržā kotētā uzņēmuma “Kalve Coffee” līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis.
“Maģija notiek audzētāju valstī. Pērkam kafijas pupiņas tieši no fermera.”
Viņš stāstīja, ka ap 75 % zaļās kafijas uzņēmums iepērk no viena audzētāja Brazīlijā, bet pārējo – no dažādiem reģioniem, tostarp Etiopijas, Kenijas, Tanzānijas, Kostarikas un Gvatemalas.
“Var pārgrauzdēt, bet mēs nepārgrauzdējam. Tas ir arods un mūsu kompetence ir tieši grauzdēt kafiju. Bet vēl viena lieta, ko var dzirdēt, ir tā saucamais krakšķis. Tajā brīdī, kad mitrums, kas iekšā nāk ārā pupiņa tā kā krakšķ un paliek lielāka. Pēc pirmā krakšķa var dzirdēt, ka man tūdaļ kaut kad jāņem ārā tā kafija,” stāstīja uzņēmējs.
“Kalve Coffee” “Nasdaq” Rīgas biržas alternatīvajā tirgū ienāca pirms gada, piesaistot vairāk nekā 1200 investorus, pārsvarā no Latvijas, un 1,16 miljonus eiro. Gada laikā akciju cena gandrīz trīskāršojusies, un šogad uzņēmums
piesaistīto finansējumu izmantojis attīstībai – atvērtas septiņas jaunas kafejnīcas, tostarp Lietuvā, Igaunijā un Parīzē, bet vēl viena top Lisabonā.
“Par biržas līdzekļiem vēl mēs esam iegādājušies trīs iekārtas,” atklāja Zēmanis.
Viņš sprieda, ka, lai gan “Kalve Coffee” ir mazs uzņēmums, tā sekmes biržā un apgrozījuma kāpums gada laikā par teju 50% apliecina, ka
arī nelieliem, nišas uzņēmumiem kapitāla tirgus Latvijā var būt reāla attīstības iespēja.
“It sevišķi tādā Baltijas kontekstā tā nav ierasta lieta. Zviedrijā, piemēram, tā ir ierasta lieta, ka mazi uzņēmumi iet arī biržā, jo tas ir ļoti labs veids, kā vari sakārtot uzņēmumu, piesaistīt finansējumu, likt par sevi manīt, piesaistīt talantus. Tur ieguvumi ir ļoti daudz,” sacīja Zēmanis.
Foto: Linda Zalāne / Latvijas Radio
Foto: Linda Zalāne / Latvijas Radio
Foto: Linda Zalāne / Latvijas Radio
Aktivitāte Baltijas biržā bijusi zemāka, caur obligācijām piesaistīto līdzekļu – vairāk
Kopumā, raugoties uz šo gadu, “Nasdaq” Baltijas biržā aktivitāte bijusi zemāka nekā pērn: pagājušajā gadā biržā ienāca gan “Kalve Coffee”, gan “Eleving Group”, bet šogad jauno emitentu vidū ir tikai viens jaunpienācējs no Igaunijas.
“Bet, ja mēs paskatāmies uz tirgus vērtību, jo tas ir tas, kas raksturo tirgus veselību, tad Baltijas biržas uzņēmumi šī gada laikā ir audzējuši savu vērtību par 11%, kas ir būtiski vairāk, nekā mūsu IKP. Kas nozīmē, ka investori šo gadu var vērtēt visnotaļ pozitīvi,” pauda “Nasdaq” Rīgas biržas vadītāja Liene Dubava.
Savukārt, vērtējot aizvadīto gadu obligāciju tirgū, tad tas bijis bija īpašs, viņa sprieda.
“Šogad ir rekordskaits jaunu uzņēmumu biržā, kāds nekad nav bijis. Tie ir 25 pilnīgi jauni uzņēmumi, kuri biržā līdz šim nav bijuši. Mums ir 60 jaunas emisijas. Tas nozīmē, ka ir vēl vesela virkne tie, kas to dara atkārtoti, piesaistot naudu caur obligācijām. Ja mēs saskaitām visu naudas apjomu kopā, ko gan akciju emitenti, gan obligāciju uzņēmumi ir piesaistījuši no investoriem šogad, tad tas apjoms ir vairāk nekā divi miljardi eiro,” sacīja Dubava.
Tas ir pusotru reizi vairāk nekā pērn.
Aizvien cer uz lielu valsts un pašvaldības uzņēmumu iziešanu biržā
“Šeit par nožēlu ir jāsaka, ka nekur tālāk par vārdiem tikuši neesam – joprojām nav biržā valsts un pašvaldības uzņēmumi.
Šogad biržā startēja “Rīgas ūdens”, kas ir pirmais pašvaldības uzņēmums, kas izlaida obligācijas un izdarīja to ārkārtīgi veiksmīgi. Šeit ir tas vistas un olas dilemmas jautājums –
ir jābūt lieliem, pievilcīgiem uzņēmumiem, lai šos cilvēkus aktīvāk iesaistītu kapitāla tirgos.
Otrādi tas nestrādā.”
Runājot par 2026. gadu, Dubava pauda cerību, ka biržā ienāks valsts, pašvaldību un lielie privātie uzņēmumi, piesaistot investorus un kapitālu un vienlaikus paverot plašākas iespējas arī mazākiem uzņēmumiem.