Eiropas Savienība pauž sašutumu par ASV ieceļošanas aizliegumiem
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums liegt iebraukšanu vairākām personām, kuras atbalstījušas stingrāku sociālo mediju regulējumu, izsaucis plašu kritiku Eiropas Savienībā. Vašingtona savu rīcību pamato kā mērķētu pasākumu pret amerikāņu uzņēmumiem un centienu aizsargāt vārda brīvību, taču šāds skatījums ir pretrunā ar ES nostāju par digitālās telpas sakārtošanu. Šī attīstība ir izraisījusi arī Krievijas atbalstu ASV rīcībai, kas liecina par sarežģītu starptautisko attiecību dinamiku šajā jautājumā.
ES Digitālo pakalpojumu akts un tā sekas
ASV valdības ieceļošanas aizliegumi tika noteikti pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) 5. decembrī piemēroja 120 miljonu eiro naudassodu sociālajam medijam “X”, kas pieder Īlonam Maskam, par Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasību neievērošanu. Šī ES likumdošana paredz stingrākus noteikumus tiešsaistes platformu darbībai, tostarp satura moderācijai un lietotāju datu aizsardzībai. Kā atbildes reakcija uz EK sodu, “X” bloķēja Eiropas Komisijai iespēju publicēt reklāmas platformā. ES augstais pārstāvis digitālajai aprūpei Tibo Bretons uzsvēra, ka vairums Eiropas Parlamenta deputātu un visas ES dalībvalstis atbalstīja DSA pieņemšanu, norādot, ka “mūsu amerikāņu draugiem: cenzūra nav tur, kur jūs domājat.” Šādi izteikumi liecina par dziļām domstarpībām starp ES un ASV attiecībā uz digitālo platformu regulējumu un vārda brīvības interpretāciju.
Kritika un bažas par vārda brīvības ierobežošanu
Organizācijas, kas cīnās pret naida runu tiešsaistē, piemēram, “HateAid”, savu noteikto ieceļošanas aizliegumu ASV ir nosaukušas par “represijām no valdības, kas arvien vairāk neievēro tiesiskumu un cenšas ar jebkādiem līdzekļiem apklusināt savus kritiķus.” ASV Valsts departaments savā paziņojumā norādījis, ka “šie radikālie aktīvisti un par ieročiem pārvērstās nevalstiskās organizācijas ir veicinājušas ārvalstu cenzūras pasākumus, visos gadījumos vēršoties pret amerikāņu runātājiem un amerikāņu kompānijām.” Šādi paziņojumi rada bažas par iespējamu politiski motivētu ierobežojumu piemērošanu, kas varētu apgrūtināt tiesības uz vārda brīvību un viedokļu daudzveidību.
Krievijas pozīcija un starptautiskais konteksts
Par ASV lēmumu iepriecināta ir Krievija. Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs platformā “X” kritizējis Tibo Bretonu, nosaucot viņu par “Krievijas nīdēju” un “Ukrainas kara kurinātāju.” Tas norāda uz plašāku ģeopolitisko spriedzi, kurā sociālo mediju regulējums un informācijas brīvība kļūst par vienu no konfrontācijas punktiem starp Rietumu valstīm un Krieviju. Šis incidents arī atgādina par iepriekšējiem gadījumiem, kad Krievija ir draudējusi ierobežot amerikāņu mediju darbību savā teritorijā kā atbildi uz ASV rīcību pret Krievijas medijiem, piemēram, RT.
ASV vienpusējā pieeja un tās sekas tūrisma nozarē
ASV ir arvien vairāk pievērsusies sociālo mediju datu pārbaudei, arī attiecībā uz ceļotājiem, kas ieceļo valstī bez vīzas. Iekšzemes drošības departaments ir publicējis priekšlikumu, kas paredz, ka ceļotājiem varētu būt jāuzrāda pēdējo piecu gadu sociālo mediju ierakstu vēsture. Šī prasība attiektos uz tūristiem no aptuveni 40 valstīm, tostarp Latvijas. Šādas stingrākas ieceļošanas prasības, kopā ar ASV dolāra vērtības pieaugumu un mainīgo uztveri par ASV politiku, ir radījušas strauju kritumu tūrisma nozarē. Tiek prognozēts, ka valsts 2025. gadā varētu zaudēt 12,5 miljardus ASV dolāru tūrisma ieņēmumu, un ārvalstu apmeklētāju skaits samazinātos. Tas ir pirmais tik būtisks kritums gandrīz piecu gadu laikā. ASV konservatīvie politiķi mēdz dēvēt ES Digitālo pakalpojumu aktu par “cenzūras ieroci pret labējiem uzskatiem Eiropā”, ko Brisele noliedz, uzsverot, ka likuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu un drošu digitālo vidi visiem.