Aizvadītā gada kinobranšas apskats: Starp triumfiem un pastāvīgiem izaicinājumiem
2025. gads Latvijas filmu nozarē ir bijis piesātināts ar notikumiem, radot iespaidu par “plūdiem” – gan starptautiskas atzinības, gan arī vietējā līmenī. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis gads apliecinājis, ka Latvijas kino spēj ne tikai nest nacionālos stāstus uz pasaules arēnu, bet arī nostiprināt pamatus vietējā tirgū. Tomēr, neskatoties uz panākumiem, nozare nemainīgi saskaras ar finansējuma un stratēģiskas attīstības izaicinājumiem. Nozares attīstības stratēģija paredzēja, ka 2025. gads būs nozīmīgs solis, lai Latvijas kino kļūtu par starptautiski konkurētspējīgu nozari, piedāvājot daudzveidīgas filmas, un šķiet, ka šis mērķis ir sasniegts ar uzviju.
Starptautiskie panākumi un animācijas triumfs
Latvijas kino sasniegumi pasaules mērogā ir bijuši ievērojami. Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” panākumu atbalss turpināja būt jūtama, jo tās veidotāji aktīvi piedalījās starptautiskos pasākumos, tostarp Kannu kinofestivālā, kur notika publiska analīze par filmas panākumu stāstu. Šāda starptautiskā atpazīstamība veicina gan māksliniecisko, gan komerciālo interesi par Latvijas piedāvājumu. Latvija arī 2025. gadā bija pārstāvēta Kannu festivālā kā kopražotājvalsts vairākām filmām, tai skaitā Sergeja Lozņicas filmai “Divi prokurori”. Oskara Rupenheita topošā filma “Tumšzilais evaņģēlijs” guva atzinību, tiekot atlasīta prestižajā PÖFF Goes to Cannes prezentāciju programmā. Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma “Frankenšteins 2.0” pasaules pirmizrādi piedzīvoja Jihlavas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā.
Vietējā kino ainava un jaunās iniciatīvas
Latvijas filmu nozare 2025. gadā piedzīvoja arī nozīmīgus iekšzemes notikumus. Gints Zilbalodis jau gada sākumā ar “Straumi” saņēma “Zelta globusa” un ASV Kinoakadēmijas balvu, kas bija pirmās šādas godalgas Baltijas valstīm un triumfs neatkarīgajai animācijai. Šie panākumi palielināja pašmāju kino un tā veidotāju atpazīstamību. Aktīvi tika paziņoti arī Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti, bet balvu par mūža ieguldījumu saņēma režisors Pēteris Krilovs. Daudzas Latvijas filmas piedzīvoja pirmizrādes Baltijas rudens festivālos, kā arī Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā un Tallinas festivālā “Melnās naktis”. Ir uzsākta arī jaunas starptautiskas filmas “Serafima” filmēšana Latvijā, kas ir kopražojums ar igauņu un poļu kolēģiem un vēsta par varas, nodevības un mīlestības stāstu.
Izaicinājumi: finansējums un stratēģiskā attīstība
Neskatoties uz sasniegumiem, Latvijas kino finansējums joprojām ir viens no zemākajiem Baltijas valstīs. Lai gan tiek īstenotas programmas ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, piemēram, programma, kas paredz līdzfinansējumu 30% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, un valdība apstiprinājusi papildu 1,84 miljonus eiro šiem mērķiem, pašmāju kino attīstībai nepieciešams būtisks līdzekļu pieaugums. Ekonomikas ministrija un LIAA aktīvi strādā pie normatīvā regulējuma pilnveidošanas, lai piesaistītu jaunus ārvalstu kino projektus un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, paredzot, ka šī programma varētu ienest Latvijas tautsaimniecībā vismaz 15 miljonus eiro gadā. Kino nozares stratēģija 2024.–2027. gadam uzsver nepieciešamību pēc žanriskās un tematiski daudzveidīgu filmu veidošanas, taču norāda uz problēmām filmu dramaturģiskā pamata izveidē un dokumentālā kino intereses mazināšanos.
Nacionālā kino centra loma un nākotnes perspektīvas
Nacionālais kino centrs (NKC) aktīvi strādā pie jaunu filmu ražošanas atbalsta konkursu izsludināšanas, 2025. gadā atbalstot 14 jaunu filmu veidošanu – 6 dokumentālās filmas, 4 spēlfilmas un 4 animācijas filmas. Tiek plānots ieviest nodokli straumēšanas platformām, lai papildus finansētu nacionālā kino klāsta veidošanu. Šāds solis ir būtisks, lai Latvijas kino varētu ne tikai saglabāt savu konkurētspēju starptautiskajā arēnā, bet arī stiprināt savu lomu kā sabiedrības saliedētības un kultūras diplomātijas rīkam. Lai gan 2025. gadā kopējais Kultūras ministrijas budžets ir 246,8 miljoni eiro, tieši kino nozarei nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu un pietiekamu finansējumu, lai tā varētu turpināt attīstīties un nest Latvijai jaunus panākumus.