Viņš norādīja, ka kopējo tempu slāpēs arī ierobežojumi algu celšanai sabiedriskajā sektorā, tādēļ privātajā sektorā algu pieaugums būs straujāks. Tomēr, no otras puses, gaidāmā ekonomikas un darba tirgus aktivizēšanās nozīmē darbinieku iespēju uzlabošanos un darba devējiem pieaugošu izaicinājumu noturēt darbinieku motivāciju.
Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijā kopš 2013. gada algu fonda kāpums nepārtraukti ir bijis straujāks par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu naudas izteiksmē, vienīgais izņēmums bija 2021. gads.
Viņš uzsvēra, ka oficiāli deklarēto algu fonds ir viens no ļoti nedaudzajiem rādītājiem ekonomikā, kas ir zināms pilnīgi precīzi, kamēr gandrīz viss pārējais – ražošana, tirdzniecība, eksports – ir vairāk vai mazāk precīzi novērtējumi.
“Straujais algu kāpums rada nebeidzamus analītiķu sirdsēstus par to, ka algas aug straujāk par ražīgumu un tas kaitē konkurētspējai. Taču eksporta dinamika brīžos, kad tirgus apstākļi ir daudzmaz labvēlīgi, kā šobrīd, neliecina par lielām konkurētspējas problēmām. Rodas likumsakarīgs jautājums – varbūt par zemu novērtēts ražīguma, tātad arī IKP pieaugums?,” sacīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka algu pieaugumam nākamgad vajadzētu turpināt bremzēties un tas jau notiek kopš 2023. gada, kad algas pieauga par 12%. Nākamgad prognozējams algu kāpums apmēram par 7%, pēc 8% pieauguma 2025. gadā.