Otrdien, 30. decembrī, Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) jau ceturto jeb priekšpēdējo Atveseļošanas fonda (AF) maksājuma pieprasījumu par četrdesmit vienu izpildītu AF plānā noteikto reformu un investīciju rādītāju. Pēc EK izvērtējuma un apstiprinājuma par rādītāju izpildi valsts budžeta ieņēmumos paredzēts saņemt 371,2 milj. eiro.
AF plāna ieviešana notiek ne vēlāk kā līdz 2026. gada septembrim, lai Latvija no EK saņemtu visu pieejamo 1,97 miljardu eiro piešķīrumu par reformu un investīciju īstenošanu. Līdz šim no EK saņemts vairāk nekā 1 miljards eiro jeb 55% no kopējā piešķīruma, tai skaitā par jau izpildītiem un ikgadējos maksājumu pieprasījumos iekļautajiem AF plāna rādītājiem. Līdz ar ceturtā EK maksājuma saņemšanu, kas indikatīvi paredzēts 2026. gada pirmajā pusē, Latvija būs kopā saņēmusi 1,47 miljardus eiro.
Kopumā līdz decembra beigām rādītāji izpildīti jau par 72%. Līgumi par AF projektu īstenošanu ir noslēgti gandrīz 100% apjomā, bet maksājumi finansējuma saņēmējiem pārsniedz 50% no kopējā piešķīruma. Plāns tiek mērķtiecīgi ieviests, lai no EK saņemtu visu pieejamo 1,97 miljardu eiro piešķīrumu.
Finanšu ministrijas infografika.
Tā, piemēram, 4. maksājuma pieprasījuma ietvaros klimata pārmaiņu jomā noslēgti projektu līgumi par 56,9 miljoniem eiro daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības 27,6 miljonu eiro apmērā pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātei. Tāpat arī noslēgts 21 būvniecības līgums plūdu risku mazināšanas infrastruktūras izbūvei.
Savukārt nevienlīdzības mazināšanas jomā atjaunoti 289 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, uzlabojot novadu centru sasniedzamību un ceļu drošību. Izveidots finansēšanas fonds zemas īres mājokļu būvniecībai – ALTUM apstiprinājis finansējumu 476 dzīvokļu projektiem. Pašvaldībās pieņemti lēmumi par mājokļu pielāgošanai paredzēto mērķgrupu – 250 personām ar invaliditāti. Darba tirgus prasmju stiprināšanai apmācībās piedalījušies vairāk nekā 21 tūkstotis bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu.
Digitālās pārveides jomā apstiprināti 72 pētniecības projekti, kas vērsti uz digitālo produktu un pakalpojumu izstrādi, piesaistot vairāk nekā 12 miljonus eiro privātā līdzfinansējuma. Eiropas Digitālie inovāciju centri izsnieguši komersantiem vairāk nekā 3 tūkstošus ceļa kartes. Komersantu digitālās transformācijas veicināšanai parakstīti aizdevuma līgumi ar uzņēmumiem, piesaistot 45,3 miljonus eiro privātā finansējuma. Mediju nozares digitālās transformācijas stiprināšanai izveidota atbalsta shēma ieguldījumiem digitālajās prasmēs – ir noslēgts līgums ar Komercizglītības centru par shēmas īstenošanu. Projekta īstenošana ir uzsākta, veikta projektu atlase, noslēgti 26 līgumi ar gala labuma guvējiem un notiek šo līgumu īstenošana.
Veselības jomā apstiprināta Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide, kas ir būtisks solis uz cilvēku centrētu un mūsdienīgu veselības aprūpi. Ieviesta vienota metodoloģiskā vadība onkoloģijas aprūpē. Medicīnas un veselības aprūpes izglītībā apstiprināta simulācijā balstītas izglītības stratēģija, ieviešot simulāciju pieeju visos izglītības posmos. Tāpat veikti būtiski ieguldījumi 20 sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā, uzlabojot epidemioloģisko drošību, vides piekļūstamību un integrētās aprūpes risinājumus, tādējādi ceļot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību visā Latvijā.
Ekonomikas transformācijas un produktivitātes veicināšanai stājušies spēkā tiesību akti, kas reglamentē četras atbalsta programmas: kompetences centru atbalsta programmu, pētniecības atbalsta programmu, sadarbības tīklu atbalsta programmu un Latvijas dalību IPCEI programmā jeb Eiropai svarīgo kopīgo interešu projektos.
Likuma varas stiprināšanai modernizēta Valsts ieņēmumu dienesta risku pārvaldības un analīzes metodoloģija. Izveidota jauna nodokļu maksātāju segmentācijas IT sistēma, kas integrēta nodokļu maksātāja 360 grādu analīzē, uzlabojot risku analīzes un uzraudzības spējas. Kundziņsalā saņemta būvatļauja kontroles dienestu infrastruktūras izveidei, paredzot vienotu muitas, nodokļu un citu uzraudzības dienestu funkciju nodrošināšanu kravu kontrolei. Tāpat arī izveidots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML – anti-money laundering) inovāciju centrs, nodrošinot sadarbības platformu finanšu izlūkošanai un zināšanu apmaiņai.
Jau ziņots, ka saskaņā ar EK prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā. Noslēdzošais maksājuma pieprasījums par 503,7 miljoniem eiro saņemšanai budžetā Latvijai jāiesniedz līdz 2026. gada septembra beigām.
Finanšu ministrijas infografika.
Šī informācija ir publisks paziņojums un neatspoguļo LV portāla viedokli. Par tās saturu atbild iesūtītājs. Publicēšanas noteikumi