Iegansts jauniem uzbrukumiem un miera sarunu sabotēšana. Šādi Krievijas apgalvojumu par Ukrainas it kā veikto uzbrukumu diktatora Vladimira Putina rezidencei raksturo Ukrainas amatpersonas. Krievijas izteikumus komentējis arī ASV prezidents Donalds Tramps, norādot, ka esot dusmīgs par šādām ziņām.
Zelenskis: Tie ir kārtējie Krievijas meli
Ar apgalvojumu, ka Ukraina ar droniem it kā uzbrukusi Putina rezidencei, klajā nāca Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš sacīja, ka Novgorodas apgabalā, kur pie Valdaja ezera atrodas rezidence, Ukraina naktī uz pirmdienu uzbrukusi ar 91 dronu. Te jau rodas pirmās aizdomas par melu izteikšanu, jo Aizsardzības ministrija pārskatā ziņoja par 89 droniem visā Krievijas teritorijā.
Lavrovs uzsvēris, ka šādas Ukrainas darbības dēļ Krievija sarunu pozīciju pārskatīšot, taču no sarunu procesa ar ASV Krievija gan negrasās izstāties.
Šādu apgalvojumu mērķis, visticamāk, ir sarunu sabotēšana.
Krievija redz, ka sarunas starp ASV un Ukrainu virzās uz priekšu un Krievijai drīzumā var nākties sniegt savu atbildi uz izstrādātu plānu, kas būtu negatīva, jo karu tā nevēlas izbeigt.
Tādēļ, lai izvairītos no riska, ka pret Maskavu izvērsīs spiedienu, Krievija steidz apvainot Ukrainu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Krievijas apsūdzības ir nodēvējis par meliem:
“Kārtējie Krievijas Federācijas meli. Ir skaidrs, ka mums bija tikšanās ar Trampu. Un ir skaidrs, ka krieviem, ja starp mums un Ameriku nebūs skandāla, bet tā vietā būs progress, tā būs viņu neveiksme. Jo viņi nevēlas izbeigt šo karu. Viņi to spēj izbeigt tikai, ja uz viņiem izdara spiedienu. Un tāpēc viņi meklēja iemeslus. Viņi iet vēl tālāk. Tagad ar savu paziņojumu viņi vienkārši gatavojas – esmu par to pārliecināts – būtībā sagatavo augsni triecieniem, iespējams, galvaspilsētai un, iespējams, valdības ēkām.”
Savukārt otrs mērķis, kā Zelenskis minēja, ir iegansts, lai turpinātu uzbrukumus Ukrainai. Arī viens no Ukrainas armijas pārstāvjiem izteicies, ka Krievijas apgalvojumi ir pilnīgas muļķības, jo Ukrainai nav neierobežotu resursu, lai izšķērdētu desmitiem dronu uz vienu ēku, kurā, visticamāk, neviena cilvēka nemaz nav. Zināms arī, ka pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tur ievērojami pastiprināta drošība, īpaši pretgaisa aizsardzība.
Krievija cenšas sarīdīt Trampu pret Zelenski
Arī Trampam pirms tikšanās ar Izraēlas premjeru uzdeva jautājumus par šo tematu.
“Man tas nepatīk. Tas nav labi. Es par to dzirdēju šorīt. Vai zināt, kas man par to pastāstīja? Prezidents Putins man par to pastāstīja agri no rīta. Viņš teica, ka viņam uzbruka. Tas nav labi. Tas ir delikāts laika periods. Šis nav īstais laiks. Esmu par to ļoti dusmīgs,” teica Tramps.
Tramps atzina, ka ASV pārbaudīšot, vai šāds uzbrukums patiesi ir noticis.
To, ka Krievija vēlas sabotēt miera sarunas un joprojām cenšas dažādos veidos sarīdīt Trampu pret Zelenski, apliecina gan pats fakts, ka Krievija šādu notikumu vispār ir izdomājusi, gan arī tas, ka Putins par to personīgi Trampam pastāstījis tieši pirms Baltā nama saimnieka sarunas ar Zelenski.
Šādi Krievija rīkojusies arī iepriekš. Piemēram, arī pēdējoreiz, kad Tramps ar Zelenski tikās Baltajā namā, Putins tieši tāpat – sazvanījās ar Trampu, un darīja to acīmredzami, lai viņu ietekmētu. Toreiz, iespējams, tieši Putina dēļ, Tramps nelēma par labu “Tomahawk” raķešu piegādei Ukrainai.
Arī tagad komentārā par rezidenci Tramps pieminēja “Tomahawk” raķetes, sakot, ka tās iepriekš Ukrainai nav devis, jo negrib, lai Kijiva īsteno tieši šāda veida uzbrukumus.
Zelenskis tikšanās laikā Floridā Trampam esot mēģinājis izskaidrot, ka Putinam ticēt nav iespējams, jo telefonsarunās viņš saka, ka karu vēlas izbeigt, bet jau nākamajā dienā apšauda Kijivu. Taču nešķiet, ka Tramps patiesi ieklausītos.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2025. gada novembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas un ekspertu vērtējumā bija ļoti labvēlīgs tieši Kremlim.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Atjaunotā plāna detaļas netika atklātas, taču mediji ziņoja, ka plāns tika saīsināts. Šobrīd tajā iekļauti 20 punkti un vairāk ievērotas Kijivas intereses, tostarp ASV piedāvājusi drošības garantijas, kas izstrādātas pēc NATO 5. panta principa. Krievija līdz šim noraidījusi visus labojumus, bet Ukraina atzinusi, ka vissmagākās ir sarunas par teritoriju sadali.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu