Vācijas Ārstu asociācijas nopietnais aicinājums
Vācijas Ārstu asociācijas prezidents Klauss Reinhards steidzamā kārtā aicina aizliegt privāto uguņošanu, atsaucoties uz nopietniem savainojumiem un nekārtībām, kas katru gadu neuzmanīgas pirotehnikas lietošanas dēļ aizēno Jaungada svinības. Viņš uzsver, ka tas nav aizliegums kultūrai, bet gan sabiedrības nobriedušas izpratnes par bīstamu rīcību pazīme. Reinhards norāda, ka nelegāli palaistas uguņošanas iekārtas regulāri rada nopietnus ievainojumus, īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī rada acu traumas un apdegumus, noslogojot slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas un radot milzīgus izdevumus valsts veselības apdrošināšanas sistēmai. Kā informē portāls jauns.lv.
Uguņošana kā kara zonas ilūzija
Lielajās Vācijas pilsētās, īpaši Berlīnē, Jaungada vakars bieži tiek pielīdzināts kara zonai, radot stresu un aizkaitinājumu daudziem iedzīvotājiem, kā arī dzīvnieku labturības un vides organizācijām. Policistu arodbiedrība (GdP) pievienojas aicinājumam aizliegt privāto uguņošanu, brīdinot par arvien biežākiem uzbrukumiem policistiem un neatliekamās palīdzības darbiniekiem ar uguņošanas ierīcēm svētku laikā. Pagājušā gada Jaungada naktī Berlīnē tika ievainoti vismaz 15 policisti tieši no uguņošanas izraisītām traumām, un tika aizturēti aptuveni 390 cilvēki.
Ierobežojumi un sabiedrības viedoklis
Lai gan Vācijā likumīgi uguņošanas ierīces var pārdot no 29. decembra līdz 31. decembrim, daudzas pilsētas, tostarp Berlīne, Hamburgā un Minhene, jau noteikušas pilnīgu vai daļēju privātās uguņošanas aizliegumu. Piemēram, Āhene ir aizliegusi izmantot raķetes, kas spēj lidot tālāk par diviem metriem, lai aizsargātu vēsturiskās ēkas. Aptaujas liecina, ka 75% vāciešu atbalsta petaržu pilnīgu vai daļēju aizliegumu, un aptuveni trīs ceturtdaļas Berlīnes iedzīvotāju vēlētos aizliegt privāto Jaungada uguņošanu.
Alternatīvas un atbildība
Reinhards uzsver, ka uguņošanas aizliegumam nav sakara ar aizliegumu kultūru, bet gan ar atbildīgu rīcību. Viņš norāda, ka nelegāli palaistas uguņošanas iekārtas rada nopietnus ievainojumus un rada milzīgu stresu arī kara veterāniem un cilvēkiem, kuri pieredzējuši karadarbību, jo uguņošanas skaļie sprādzieni var atmodināt traumatiskas atmiņas. Tiek meklēti alternatīvi risinājumi svētku iepriecināšanai, piemēram, gaismas un lāzeru šovi, kādus izmanto Parīze.
Ietekme uz medicīnas personālu un veselības sistēmu
Vācijas Ārstu asociācija, Vācijas Oftalmoloģijas biedrība un citas medicīnas iestādes ik gadu brīdina par acu un dzirdes traumu pieaugumu Jaungada laikā. Vācijas Sarkanajam Krustam rada milzīgu slogu neatliekamās palīdzības dienesti, un mediķi, policisti, vides un dzīvnieku tiesību aktīvisti aicina aizliegt uguņošanas ierīču tirdzniecību. Pagājušā gada Jaungada naktī pieci cilvēki Vācijā zaudēja dzīvību uguņošanas izraisītu traumu vai nelaimes gadījumu rezultātā, bet simtiem tika ievainoti.