Šis gads piekrastes zvejniekiem un ūdens sporta cienītājiem noslēdzies ar bažām, kāda būs turpmākā darbība un vai tā vispār būs iespējama. Iepazīstoties ar Aizsargājamo jūras teritoriju Dabas plāna priekšlikumu, kas paredzēja stingrus ierobežojumus piekrastes zvejai un darbībai uz ūdens vasaras periodā, piekrastes zvejnieki un iedzīvotāji neslēpa savu sašutumu un cīnījās par to, lai priekšlikums tiktu pārstrādāts. Tas arī izdevās — šobrīd sabiedriskās apspriedes pārtrauktas līdz brīdim, kad būs izstrādāta jauna priekšlikuma versija.

«Dabas aizsardzības plāns tiek izstrādāts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, lai informētu politikas veidotāju — ministriju — par esošo situāciju, lai ministrija varētu veidot politiku, kas ir zinātnes rekomendācijās un ekspertu viedokļos balstīta,» stāsta viedās administrācijas un reģionālas attīstības ministra padomniece dabas aizsardzības jautājumos Astra Labuce. «Dabas aizsardzības plānam ir ieteikuma raksturs. Ministrijā gala variants tiks iesniegts tikai pēc sabiedriskās apspriešanas, kad jau būs atrasts iespējami labākais risinājums.»

 Iedzīvotāji ir Latvijas saimnieki

Tikmēr zvejnieki dienu no dienas atgādina par sevi un to, ka piekrastes zveja, kā arī pieejama jūra ir viņu dzīve.

«Arī mēs, zvejnieki, esam par dabas sargāšanu, jo tas mums ir vajadzīgs visvairāk,» teic biedrības «Mazjūras zvejnieki» valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis.

«Pēkšņi mums pasaka: «Jūs nezvejosiet, jūs traucējat aļģītei, putniņam!» Kas viņiem ir ienācis prātā? Šoreiz viņi iespļāva zvejniekiem dvēselē, jo, ja šo projektu realizēs, tad piekrastes zvejniecību likvidēs. Tad nu mēs pacēlām balsi un pateicām, ka tā nebūs. «Mēs uzliksim, mēs jūs sodīsim!» Viņi nesaprot, kas viņi ir un kas esam mēs. Mēs, zvejnieki, piekrastes iedzīvotāji un latvieši, mēs visi esam Latvijas saimnieki. Nevis grupiņa cilvēku, kas zem skaistiem saukļiem visu vēlas tikai aizliegt. Nebūs tā. Un arī turpmāk mēs skatīsimies, lai šādi utopiski projekti netiktu realizēti.»

«Šis vispār zvejniekiem ir nepieņemami,» tā uzņēmuma SIA «ZZivs» pārstāvis Andis Zariņš. «Tas ir pilnīgs aizliegums zvejai. Zvejnieki jau tā ir maz palikuši. Būtu otrādi — taisni jāsargā zvejnieki. Viņiem būtu jābūt pirmajā vietā, nevis putniem un aļģēm. Piekrastes zvejnieks ir pats zaļākais zvejnieks, mūsu ietekme ir ļoti maza.»

Pārtrauktas sabiedriskās apspriedes

Sabiedriskās apspriedes notika Salacgrīvā un Ķemeros, taču tad tās tika pārtrauktas. «Ministrija atcēla ieplānotās sabiedriskās apspriešanas, pamatojoties uz jau notikušajām apspriešanām Salacgrīvā un Ķemeros, kur pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes jau publiski pauda, ka viņi ir sadzirdējuši vietējos piekrastes zvejniekus,» teic A. Labuce. «Priekšlikumu nepieciešams pārstrādāt, un tad arī turpināsim diskusijas ar uzlaboto variantu. Tad dabas aizsardzības plāns tiks nodots atkārtotai sabiedriskai apspriešanai, visticamāk, nākamā gada pirmajā pusē. Pēc tam arī skatīsimies, kādi soļi tālāk veicami.»

Andris Cīrulis aicina sargāt dabu kopā, taču darīt to saprātīgi: «Mēs stāvējām maliņā, bet nu mēs vairs malā nepaliksim, jo sapratām, ka atsevišķas cilvēku grupas iet par tālu. Nevar likvidēt piekrastes zvejniecību, jo tā ir simtiem gadu veca Latvijas vērtība. Tās ir piekrastes zivis visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs cīnāmies, lai pārietu uz selektīviem zvejas rīkiem, lai varētu zvejot, lai tiktu galā ar roņu problēmām. Un tagad pēkšņi mums mēģina aizliegt zvejot pavisam. Rodas sajūta, ka cilvēki, kas to lemj, dzīvo citā pasaulē. Viņi nezina, kas ir piekrastes zvejnieks, Latvijas drošība vai Latvijas cilvēki. Mums ir žēl, ka nācās pacelt balsi, bet mēs vairs neapklusīsim, jo muļķības strādāt neļausim.»

 Tiek meklēts kompromiss

Tāpat iedzīvotāji vērsa uzmanību uz to, ka piekrastes zvejnieki rada vismazāko ietekmi uz vidi. «To pat ir Eiropas Komisija atzinusi, ka piekrastes zvejnieki ir dabai visdraudzīgākie, visilgtspējīgākie, viņi neatstāj nekādu ietekmi uz dabu,» tā A. Cīrulis. «Jā, ar piesārņojumu ir jācīnās, bet tā ir kanalizācija un cita veida problēmas. Piekrastes zvejnieks neietekmē ne aļģīti, ne putniņus. Mēs ar putniem sadzīvojam, un pēdējo gadu laikā to ir daudz vairāk nekā agrāk. Tagad zvejnieki ir palikuši ļoti maz, bet putni ļoti daudz. Mēs zvejojam ar pasīvajiem zvejas rīkiem, nekādu ietekmi uz aļģēm neatstājam. Tā ieķeras mūsu tīklos tad, kad straume to norauj un aiznes.»

Šobrīd priekšlikums tiek pārstrādāts, un, iespējams, jaunā versija būs kā kompromiss starp piekrastes zvejniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldi. «Šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde strādā kopā ar Zemkopības ministriju, lai meklētu atkāpes tieši piekrastes zvejai,» tā A. Labuce. «Sezonālie liegumi, kas bija rekomendēti piekrastē putnu ligzdošanas un barošanas laikā, tādā formā, kā līdz šim, netiks virzīti tālāk.»

«Kompromiss ir neaizskart piekrastes zvejniekus,» teic A. Cīrulis. «Sākumā mēs vēl bijām gatavi sarunai, bet tad, kad mums nolika priekšā karti, kur visa piekraste gandrīz ir aizvērta… Dārgie — ne centimetra!»

#SIF_MAF2025