2025. gadā globālā tirdzniecība piedzīvoja nopietnu krīzi, kad Eiropa tika saspiesta starp agresīvo tirdzniecības politiku un divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – uzbrukumiem. Kā informē telekanāls EuroNews, Vašingtona īstenoja nacionālistisku tirdzniecības politiku, ieviešot plašus tarifus, savukārt Pekina sāka izmantot savu atkarību no kritiski svarīgiem resursiem, radot jaunu “Ķīnas šoku” Eiropas tirgum.
ASV uzbrukums un Eiropas atkarības atklāšanās
Gada sākumā ASV pēkšņi novērsās no globālās sadarbības un uzsāka protekcionistisku tirdzniecības politiku, kas piespieda tirdzniecības plūsmas novirzīties, daudzas no tām uz Eiropu. Tajā pašā laikā, saasinoties attiecībām ar Ķīnu, Pekina sāka izmantot savu dominējošo stāvokli retzemju piegādēs, kas ir būtiskas Eiropas tehnoloģiju sektoram. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena brīdināja par “otrā Ķīnas šoka” sekām, atsaucoties uz Ķīnas eksporta dramatisko pieaugumu un rūpniecisko pārprodukciju, kas varētu pārpludināt Eiropas tirgu un apdraudēt vietējos ražotājus. ES, turoties pie saviem noteikumiem balstītās pieejas, nonāca vājā pozīcijā, saskaroties ar jauno globālo tirdzniecības kārtību, kas attālinās no starptautiskās sadarbības un noteikumiem. Kara Ukrainā turpināšanās arī atklāja Eiropas ievainojamību, jo tās atkarība no ASV drošības jomā ietekmēja bloka tirdzniecību.
Donaldam Trampam atgriežoties amatā, Baltā nama īstenotā agresīvā tirdzniecības politika palielināja tarifus ES precēm, tajā pašā laikā Ķīna pastiprināja spiedienu, ierobežojot kritiski svarīgu minerālu eksportu, kas nepieciešams dažādu produktu ražošanā.
“Atbrīvošanas diena” un nelīdzsvarotais darījums ar ASV
2. aprīlī no Baltā nama Rožu dārza Tramps paziņoja par jauniem tarifiem, ko finansiālie tirgi un sabiedrotie uztvēra kā “Atbrīvošanas dienu”, kas satricināja pasaules tirdzniecību. ES tika piemērots 20% muitas nodeva, reaģējot uz 300 miljardu dolāru tirdzniecības deficītu. Brisele gan iebilda, ka abu valstu tirdzniecības attiecības ir sabalansētas, ņemot vērā gan preču, gan pakalpojumu tirdzniecību.
ASV tarifi tēraudam un alumīnijam pieauga līdz 25%, bet līdz jūnijam pat līdz 50%, jo Vašingtona centās atgūt rūpniecisko ražošanu un pretoties Ķīnas pārprodukcijai. Šajā cīņā starp Vašingtonu un Pekinu Eiropas Savienība kļuva par blakus cietēju. Kamēr ASV palielināja tirdzniecības barjeras, citas valstis steidzās pārskatīt piekļuvi tirgiem. ES un ASV sarunas bija saspringtas un neparedzamas, bieži vien piepildītas ar draudiem. Tramps draudēja ar pat 200% tarifiem Eiropas filmām, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Eiropas Tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs no aprīļa līdz jūlijam desmit reizes apmeklēja Vašingtonu, taču reālā vara, šķiet, piederēja Trampam un viņa padomniekam Pīteram Navaro.
Vašingtona arī vērsās pret to, ko tā dēvēja par Eiropas “netarifu barjerām”, īpaši pret ES Digitālo tirgu aktu (DMA) un Digitālo pakalpojumu aktu (DSA). Brisele uzstāja, ka regulējums ir tās suverēnā tiesība, vienlaikus gatavojot atbildes pasākumus līdz pat 72 miljardu eiro vērtībā uz ASV precēm, kas gan tika apturēti, lai saglabātu sarunu iespēju. Pat tika apsvērta iespēja ieviest tarifus ASV pakalpojumiem. Dažas dalībvalstis, īpaši Francija, ierosināja izmantot Pretvardarbības instrumentu, kas pieņemts 2023. gadā un ļauj ES vērsties pret pakalpojumiem, īpašuma tiesībām un licencēm, lai pretotos ekonomiskai piespiešanai.
27. jūlijā Fon der Leiena un Tramps panāca vienošanos Skotijā. Tās rezultātā tika noteikta nulle ES tarifu vairumam ASV rūpniecības preču, savukārt ASV trīskāršoja tarifus ES eksporta precēm līdz 15%. Tāpat tika noslēgti līgumi par 600 miljardu eiro ES investīcijām ASV līdz 2028. gadam un 750 miljardu eiro enerģijas iepirkumiem. Brisele to pasniedza kā labāko iespējamo iznākumu, taču kritiķi to nodēvēja par nelīdzsvarotu un pat pazemojošu. ES tirdzniecības ģenerāldirektore Sabīne Veianda atzina, ka sarunas nebija īstas, jo ASV bija pārsvars. Viņa arī brīdināja, ka Eiropa “maksā par to, ka mēs ignorējām pirmo brīdinājumu Trampa administrācijas laikā un atkal aizmigušām”.
Digitālā uzbrukuma un Ķīnas šoka vilnis
ASV pieprasīja, lai Eiropa samazina savus rūpniecības tarifus, un pieprasīja mīkstināt ES digitālo noteikumu piemērošanu pirms tarifu samazināšanas tēraudam un alumīnijam. ES uzstāja, ka digitālie noteikumi nav apspriežami. Tomēr spiediens uz bloku pieauga. Vašingtona uzsāka agresīvāku taktiku, aizliedzot iebraukšanu pieciem indivīdiem, tostarp bijušajam Eiropas komisāram Tjēri Bretonam, apsūdzot viņu par sociālo mediju platformu cenzūru. ES noliedza cenzūru un uzsvēra savu suverenitāti. Francijas prezidents Emanuels Makrons pat apgalvoja, ka ASV izmanto digitālos noteikumus, lai piespiestu un iebiedētu ES. Tirdzniecības karš starp abām valstīm pārorientējās uz digitālo telpu.
Neskatoties uz tarifu haosu, globālā tirdzniecība 2025. gadā pieauga par aptuveni 6.35% (preces) un 6.24% (pakalpojumi), liecina neatkarīgs tirdzniecības politikas novērotājs. Ķīna sasniedza iespaidīgu atzīmi, uzrādot 1 triljona dolāru tirdzniecības pārpalikumu. Nesasniedzot ASV tirgu, Ķīnas eksporta preces pārpludināja Eiropu, palielinoties par gandrīz 15% starp 2024. gada novembri un 2025. gada novembri. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Itālijā, šis rādītājs pārsniedza 25%. Fon der Leiena vēlreiz brīdināja par “otrā Ķīnas šoka” negatīvajām sekām, kas varētu būt vēl smagākas nekā pirmais periods no 1999. līdz 2007. gadam.
Tomēr ES ir bijis grūti reaģēt. Tarifi Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV) 2024. gadā atspēlējās, un Pekina atbildēja ar 42.7% muitām uz cūkgaļu un piena produktiem. Diplomātiskās attiecības pasliktinājās, un daudzsološais ES-Ķīnas samits jūlijā nedeva ievērojamus rezultātus. Situāciju vēl vairāk sarežģīja Ķīnas ierobežojumi retzemju eksportā, kas apdraudēja Eiropas autobūves, tehnoloģiju un aizsardzības nozares. Tikai pēc Trampa un Sji Dzjiņpina tikšanās 30. oktobrī Pekina mīkstināja kontroli, pilnībā apietot ES diplomātiju. Nīderlandes varasiestāžu lēmums par mikroshēmu ražotāja Nexperia pārņemšanu izraisīja spriedzi starp Eiropas un Ķīnas varasiestādēm.Lai gan Nīderlande galu galā atdeva kontroli Nexperia īpašniekiem, šis gadījums parādīja ES politikas robežas. Kā norādīja Ķīnas eksperte Ališa Garsija Herrero, “ES nav sviras attiecībā pret Ķīnu, tai nav ko izmantot kā ieroci”.
Pasaules noteikumu uzsvaru maiņa un ES reaģēšana
2025. gadā Eiropas uzticība globālajiem noteikumiem tika nopietni apšaubīta, taču Brisele turpināja centienus samazināt savu atkarību un stiprināt tirdzniecību. ES dubultoja tarifus tēraudam no citām valstīm un pieņēma jaunu ekonomiskās drošības doktrīnu. Komisārs Šefčovičs uzsvēra, ka jaunajā pasaules kārtībā viss var tikt izmantots kā “ierocis”. Tāpēc ES pastiprināja centienus diversificēt tirdzniecības partnerus, noslēdzot darījumus ar Meksiku, Indonēziju, Singapūru un atsākot sarunas ar Indiju, lai gan vienošanās vēl nav panākta. Tāpat tika atlikta vienošanās ar Mercosur bloku, kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Kritiķi norāda, ka ES nav spējusi aptvert Mercosur ģeopolitisko nozīmi un ka šāds darījums būtu parādījis stratēģisko vērtību un ieguvumus no daudzpusējām attiecībām pasaulē, kas saskaras ar globālās tirdzniecības uzbrukumiem.