Šodien, 18:29
Autori:
Zemgales reģionālā televīzija
Tuvojoties gadu mijai, pašvaldības visā Latvijā plāno publiskus Jaungada sagaidīšanas pasākumus. Lai gan vairāku vietvaru budžeti ir ierobežoti, šogad arvien biežāk kā svētku kulminācija paredzēta uguņošana. Aptaujājot pašvaldības, secināms, ka gandrīz puse no visām Latvijas vietvarām plāno gadu miju sagaidīt ar uguņošanu.
Aizkrauklē Jaunā gada sagaidīšana arī šogad notiks Centrālajā laukumā, kur pusnaktī paredzēta gan koncertprogramma, gan uguņošana. Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvis Arvis Upītis (“Latvijas attīstībai”/Vidzemes partija) norādīja, ka šī ir iedzīvotājiem ierasta tradīcija, kas pulcē ne tikai pilsētas, bet visa novada iedzīvotājus:
“Tomēr neatņemama Jaunā gada sagaidīšana, es domāju, ne tikai mūsu pusē, bet visur pasaulē, ir tā uguņošana. Un varu diezgan droši apgalvot, ka arī šogad Aizkrauklē nebūs nekas cits.”
Arī Ogres novadā Jauno gadu sagaidīs ar salūtu, apstiprināja Ogres novada domes priekšsēdētaja vietnieks Andris Krauja (Nacionālā apvienība):
“Kā katru gadu – Ogres novada Kultūras centrs organizē balli, kur iedzīvotājiem ir iespēja, protams, par attiecīgu samaksu piedalīties svinīgajā pasākumā. Pusnaktī, protams, uguņošana. Iedzīvotājiem tas ir svarīgi, un mēs tradicionāli pieturamies pie tā, ka gan 18. novembrī, gan arī Jaunajā gadā šī uguņošana ir, un mēs jūtam, ka iedzīvotāji to vēlas.”
Tikmēr iedzīvotāju viedokļi par uguņošanu dalās.
Ogres iedzīvotājs Kristians: “Svarīgi nav, bet es domāju, patīkami būtu paskatīties, un bērniem arī patika.”
Ogres iedzīvotāja Diana: “Man tāda nav noteikta viedokļa īstenībā, jo ir jauki, ka ir tas pasākums, un ir skumji, ka ir sekas.”
Ogres iedzīvotāja Guna: “Nevajag! Kāpēc? Pirmkārt, tas traucē kopējai dzīvnieku pasaulei un, otrkārt, pilnīgi lieki iztērēti līdzekļi. Tos var ieguldīt kaut kur citur lietderīgāk.”
Ja pirms diviem gadiem, solidarizējoties ar Ukrainu, svētku uguņošanas lielākoties nebija, tad šogad teju puse vietvaru svētu programmā to iekļauj.
Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs norādīja, ka izteiktāka kļūst tendence pašvaldībām uguņošanai netērēt savu budžetu, bet izmantot uzņēmēju atbalstu.
Pirotehniķi norāda, ka gada nogalē pieaug arī privātpersonu interese par uguņošanu.
“Privātpersonu uguņošanas tradīcija Latvijā ir diezgan, teiksim tā, gājusi cauri gadu gadiem. Vidēji mājsaimniecība savos svētkos 50 eiro atdod uguņošanai,” komentēja Nutovcs.
Statistikas dati liecinot, ka Vecgada diena ir nozīmīgākā pirotehnikas tirdzniecības diena, kad tiek sasniegta gandrīz trešā daļa visa gada apgrozījuma. Tikmēr dabas eksperti norāda, ka uguņošana nodara pāri putniem un dzīvniekiem, savukārt glābēji un mediķi ik gadu apkopo statistiku par traumām un ugunsgrēkiem, kas radušies uguņošanas dēļ.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu