Ceļot brīvlaikā augsto cenu dēļ nereti ir luksuss, kas ne visiem pieejams, tāpēc skolas kavējumi mācību laikā kļūst par realitāti arī daudzās diasporas ģimenēs. Eiropas valstīs ir dažādas regulas skolēnu kavējumiem – Īrijā no 20 attaisnotām dienām līdz brīvības atņemšanai vecākiem, ja bērns skolu neapmeklē ilgstoši; Vācijā lielākais ir 2500 eiro liels naudas sods vecākiem; Norvēģijā ilgstošu kavējumu dēļ bērnu var pat izņemt no ģimenes.
Īrijā formālais skolas kavējumu slieksnis ir 20 dienas mācību gada laikā, kas ietver gan attaisnotus, gan neattaisnotus kavējumus. Diena virs – un skolai ir obligāts pienākums ziņot bērnu labklājības dienestam “Tusla”. Uzrunāto vecāku pieredze gan liecina – līdz 20 dienu robežai skolas ir saprotošas.
Līga Belamija, mamma Īrijā, pauž, ka “sākumā man likās, ka varbūt mēs nespēsim iekļauties tajās 20 atļautajās kavētajās dienās, bet mums visu šo gadu garumā nav bijusi ne reize, kad viņš būtu kavējis vairāk par 20 vai pat par 15 dienām.”
Ģimenes cenšas ceļot brīvlaikos, taču gadās atpūtas nolūkā izlaist arī skolas dienas. Avio biļešu un dažādu pasākumu cenas nereti dubultojas un pat trīskāršojas līdz ar pirmo brīvlaika dienu.
Lianda Būmane, mamma Īrijā, stāsta, ka “gada sākumā iedots visa gada kalendārs bērnam, un tu vari plānot savas holidays, bet, protams, cenas mainās un visādi gadās. Un ir visādi ģimenes pasākumi, un gadās arī paņemt [bērnu ārā no skolas] ārpus tā [brīvlaika]. Skola ir bijusi vienmēr ļoti pretimnākoša. Varbūt tas ir atkarīgs no bērna sekmēm. Es nemācēšu komentēt. Bet, kad esam projām, mēs arī darām mājasdarbus.”
Norvēģijā pamatskolu līmenī ir divu veidu attaisnoti kavējumi. “Ja bērns ir slims vai nevar apmeklēt skolu kāda cita iemesla dēļ, vecāki to reģistrē interneta vietnē “Vigilo”, kas ir vienota sistēma visā Norvēģijā,” skaidro skolotāja Norvēģijā Gunda Kārkliņa.
Līdztekus tam vecāki var pieteikties līdz papildu 10 brīvdienām mācību gada laikā ar nosacījumu, ka bērns turpina mācīties tādā apjomā, lai pēc atgriešanās nebūtu daudz iekavējis. Uz vidusskolēniem šādas papildu brīvdienas gan vairs neattiecas. Attaisnoti kavējumi var būt tikai slimības vai neparedzētu apstākļu dēļ, kas dokumentāri jāpierāda.
“Ja kavējumi kādā priekšmetā [vidusskolā] ir neattaisnoti virs 10 procentiem, tad priekšmets netiek ieskaitīts,” pauž Kārkliņa.
Vecāki stāsta – ja bērns neattaisnoti kavē vairāk nekā trīs nedēļas, no skolas var tikt arī izrakstīts.
Vācijā kavējumu sistēma dažādās federālajās zemēs atšķiras, taču vecāku pieredzē bieži parādās procentuālais slieksnis. Nereti sekas iestājas, ja kavēto stundu skaits tuvojas trešdaļai konkrētā priekšmetā.
Samanta Brante no Vācijas stāsta, ka “ja sanāk kavēt vairāk, tad katru situāciju izskata individuāli pārrunās, vadoties pēc tā, kādas ir skolēnam atzīmes.”
Šādos gadījumos skola var izsaukt uz pārrunām, uzdot papildu uzdevumus vai sastādīt individuālu mācību plānu, lai iekavēto atgūtu. Vācijā smagākās sekas hronisku kavējumu gadījumā ir naudas sodi līdz 2500 eiro un atsevišķos gadījumos policijas iesaiste, taču tas notiek ārkārtīgi reti. Īrijā smagākās likumā paredzētās sankcijas ir īslaicīga brīvības atņemšana vecākiem, taču par šādiem gadījumiem tikpat kā nedzird. Norvēģijā pamatskolā smagākās sekas ir bērnu aizsardzības iestāžu iesaiste un skolēna izņemšana no ģimenes, ja ir aizdomas par vecāku nolaidību, bet vidusskolā – priekšmeta neieskaitīšana. Kopumā gan uzrunātie vecāki secina – galvenais skolu mērķis ir nodrošināt paredzēto izglītības līmeni bērniem. Ja komunikācija ar skolu ir veselīga – arī problēmsituāciju nav.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu