Vācijas kriminālpolicija izsaka bažas par Krievijas ietekmēšanas mēģinājumiem
Vācijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) vadītājs Holgers Minhs ir paudis pārliecību, ka Krievija aktīvi cenšas vājināt Vācijas demokrātiju. Kā ziņo Latvijas Avīze, Minhs ir aicinājis attiecīgās iestādes pastiprināt informācijas vākšanu par bezpilota lidaparātu (dronu) lidojumiem, kas, viņaprāt, ir viens no Krievijas hibrīduzbrukumu elementiem. Minhs uzsvēra, ka Vācija, būdama spēcīga Ukrainas atbalstītāja, arvien biežāk kļūst par Krievijas sabotāžas un spiegošanas objektu. Viņš piebilda, ka ar Krieviju saistīto lietu skaits Vācijas prokuratūrā ir būtiski pieaudzis, kā arī novērotas pieaugošas ar valsti saistītas kiberuzbrukumu aktivitātes, dezinformācijas kampaņas un dronu darbības. “Krievija vēlas vājināt mūsu demokrātiju,” sacījis Minhs intervijā laikrakstam “Tagesspiegel”.
Neskatoties uz šīm bažām, Minhs atzina, ka pagaidām nav tiešu pierādījumu par Krievijas valsts atbildību par sistemātiskiem dronu lidojumiem virs Vācijas teritorijas. Tomēr viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot datu vākšanu un uzraudzību attiecībā uz dronu darbībām. Šogad dokumentēti vairāki tūkstoši novērojumu par dronu lidojumiem virs kritiskās infrastruktūras, militārajiem objektiem un ieroču ražošanas uzņēmumiem. Lielākā daļa šo novērojumu ir bijuši cilvēku veiktas atzīmes, nevis tehniskas ierīces, kas liecina par nepieciešamību pilnveidot uzraudzības metodes. Operatoru identificēšana ir izdevusies tikai ļoti retos gadījumos.
Pastiprināta uzraudzība un potenciālie riski
Lai risinātu šīs problēmas, BKA plāno paplašināt novērošanu, īpaši pievēršoties lidostām, militārajiem objektiem, lieliem ieroču ražotājiem un enerģētikas objektiem. Visa savāktā informācija tiks centralizēti apkopota Federālās policijas jaunajā pretdronu aizsardzības centrā. Minhs pauda arī nopietnas bažas par drošības riskiem, ja Vācijas federālajās zemēs pie varas nonāktu labēji populistiskā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD). Viņš norādīja, ka AfD piekļuve sensitīviem datiem un informācijai varētu radīt nopietnus drošības riskus, lai gan viņš neiedomājas pilnīgu dokumentu iznīcināšanu. Tomēr, ja AfD tiktu klasificēta kā apstiprināta labējā ekstrēmistu organizācija, tas ietekmētu drošības pārbaudes, ko veic BKA.
Krievijas hibrīdkara stratēģija Eiropā
Holgera Minha izteikumi sakrīt ar plašāku bažu par Krievijas hibrīdkara aktivitātēm Eiropā. Analītiķi norāda, ka Krievija izmanto “pelēko zonu” starp mieru un karu, lai sētu šaubas un destabilizētu Rietumu sabiedrības, mazinot to atbalstu Ukrainai. Šīs aktivitātes ietver kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas, kaimiņvalstu iekšējās lietās iejaukšanos un potenciālu sabotāžu. Neskatoties uz to, ka Igaunijas izlūkdienesta vadītājs ir norādījis, ka Krievija šobrīd neplāno tiešu uzbrukumu Baltijas valstīm, kopējā drošības situācija reģionā un Eiropā kopumā saglabājas spriedzes pilna. Notikumi, piemēram, sprādziens Leipcigas lidostā vai bumbas eksplozija noliktavā Lielbritānijā, kas tiek saistīti ar Krievijas dienestiem, liecina par šādu draudu reālo raksturu.
Nepieciešamība pēc pastiprinātas drošības un informācijas apmaiņas
Situācija uzsver nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp drošības iestādēm un uzlabotām informācijas vākšanas un analīzes metodēm. Dronu uzraudzības sistēmu pilnveidošana un centralizēta datu apstrāde ir svarīgi soļi, lai efektīvi reaģētu uz jauniem drošības izaicinājumiem. Latvijā jau tiek ieviestas sistēmas, kas paredzētas, lai uzlabotu gaisa satiksmes drošumu un samazinātu riskus, ko rada neautorizēti dronu lidojumi, veicinot komunikāciju starp dronu lietotājiem, aviācijas pārstāvjiem un uzraugošajām iestādēm. Šādi pasākumi ir būtiska daļa no plašākas stratēģijas, lai stiprinātu Eiropas demokrātiju un aizsardzību pret ārēju ietekmi.