Divarpus nedēļu laikā, kopš Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apturējusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izstrādāto Baltijas jūras aizsardzības plānu, apkopoti priekšlikumi, kas saņemti sabiedriskajā apspriešanā. Tagad tiek solīts ņemt vērā arī ekonomisko ietekmi uz piekrastes zvejniekiem. DAP uzskata, ka tagad būs jāmeklē kompromiss, kas nozīmē, ka būs jāpiekāpjas gan vides pētniekiem, gan zvejniekiem.
Piekrastes zvejniecība nav uzņēmējdarbība – tas ir dzīvesveids jau gadu simtiem. Zvejojot piekrastē, zvejnieki pielāgojas gadalaikiem, laika apstākļiem un jau esošajiem liegumiem un ierobežojumiem, sacīja Oskars Kadeģis, kurš ir piekrastes zvejnieks sestajā paaudzē. Arī tagad viņš jūrā dodas kopā ar dēlu.
Zvejniekam jau 30 gadu ir savs uzņēmums, pēdējos gados piekrastes zvejai klāt nākusi arī tirdzniecība un pārstrāde Jūrmalciemā, jo tikai tā var izdzīvot. Oskars aktīvi darbojas biedrībā “Mazjūras zvejnieki”, kas rūpējas, lai nozare saglabātos, jo tieši piekrastes zvejniecība ir daļa no Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma, un iebilst pret DAP izstrādāto Baltijas jūras aizsardzības plānu.
“Tie liegumi bija šokējoši, kas tika stādīti priekšā. Būtībā pusgadu tur nevar strādāt, kaut gan mums cikls ir visu gadu. Mums tikai zivis mainās.
Arī tie argumenti, kāpēc – mums galīgi nav pieņemami. Mēs strādājam ar pasīviem zvejas rīkiem, kas grunti vispār neietekmē, un ar putniem mēs sadzīvojam, kā visu mūžu tas ir bijis,” klāstīja Kadeģis.
DAP, saņemot kritiku, tagad sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) apkopo sabiedriskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus. Papildus zinātniskajiem datiem tiks izvērtēta arī ekonomiskā ietekme uz piekrastes zvejniekiem.
“Mēs saņemam gan.. .tātad šos iebildumus no sabiedrības daļas, kuru ierobežojumi varētu skart, mēs saņemam arī priekšlikumus no citiem iedzīvotājiem, kuri uztraucas par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Tieši tāpat mēs saņemam priekšlikumus un komentārus no zinātniskās puses, kuri savukārt uzskata, ka jūra ir pārekspluatēta,” sacīja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Ir arī rasti kādi risinājumi, taču pagaidām pārvalde tos nepubliskos, līdz tiks saskaņoti ar visām iesaistītām pusēm.
“Nu, mums tas kompromiss būs jāuztaisa. Nu katrā ziņā ne visi būs apmierināti, droši vien neviens. Varbūt vairāk būs apmierināti zvejnieki un mazāk būs apmierināti zinātnieki. Rezultātā tāpat kaut kāds lēmums būs jāpieņem,” pauda Strode.
ZM uzskata, ka piekrastes zveja, ievērojot noteiktos rīkus un sezonas ierobežojumus, ir saudzējoša un maz ietekmē vidi un putnus, tāpēc tai nevajadzētu noteikt papildu ierobežojumus.
“Vienā vietā zvejo pavisam neliels skaits zvejnieku vai pat viens zvejnieks tikai, teiksim, ar nelielu skaitu rīku,” skaidroja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
DAP turpinās sarunas, meklējot kopsaucēju attiecībā uz normatīva akta priekšlikumiem. Kad dokuments tiks pabeigts, pagaidām netiek minēts. Kad tiks saņemtas visas atbildes, plānots rīkot atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu