Šogad plaši atzīmējām 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Daudzie pasākumi ne tikai cēla godā pagātni, bet īpaši aktualizēja arī grāmatas un lasīšanas nozīmi mūsdienās. Galvenā notikumu virzītāja bija Nacionālā bibliotēka, bet tai piebiedrojās arī citu veidotas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par lasīšanu un iedrošināt cilvēkus lasīt arī ikdienā. 

ĪSUMĀ: 

  • Grāmatniecības jubileja ļāvusi pievērst vairāk lasītāju.
  • Izdotā grāmatu tirāža – līdzīga kā pērn.
  • Zanes Daudziņas “Bērnudienām Komunālijā” pieprasījums saglabājas jau otro gadu
  • Grāmatiņas mazākajiem bērniem Latvijā pieprasa arvien mazāk.
  • Tās izdos pat Apvienotajos Arābu Emirātos.

Grāmatniecības piecsimtgade iekustināja interesi par lasīšanu – gads izdevēju nozarē

Izvērtējot aizvadīto gadu, dominē sajūta, ka tas aizritējis “Latviešu grāmatai – 500” zīmē un šīs aktivitātes patiešām sabiedrībā iekustinājušas lielāku interesi par lasīšanu. Arī grāmatizdevējiem šis ir ļoti priecējošs fakts. 

“Diskusija par vajadzību lasīt ir izgājusi ārpus nozares burbuļa un aktīvāk iesaistās arī citas sabiedrības jomas un grupas, tai skaitā arī Izglītības un zinātnes ministrija, un par to ir liels prieks. Tā ir tāda apzināšanās, ka 

grāmatu lasīšana 21. gadsimtā ir svarīga sabiedrībai kopumā, mums kā nācijai un mums kā nacionālai valstij. 

Tas ir tas, ko man gribētos uzsvērt un ar ko man visvairāk asociējas šis gads,” pauda Grāmatizdevēju asociācijas un “Jāņa Rozes apgāda” vadītāja Renāte Punka. 

Jaunizdoto grāmatu skaits – līdzīgs kā citus gadus 

Aizvadīto gadu grāmatu izdošanas jomā Punka vērtēja kā stabilu. Izdoto grāmatu nosaukumu skaits bijis līdzīgs kā iepriekšējos gados. Labs balanss bijis starp tulkoto literatūru un pašmāju autoru darbiem. 

Šogad visvairāk pirktā bijusi franču autores, bioķīmiķes Džesijas Inčauspijas grāmata “Glikozes revolūcija”, un tās popularitāte iezīmē vienu no šī gada tendencēm. 

“Šobrīd gan par garīgo, gan par fizisko labsajūtu, veselīgu dzīvesveidu dažādās izpausmēs ir diezgan daudz grāmatu. Gan autori raksta, gan, protams, arī lasītāji pērk. Jā, tā ir viena tendence, kas šogad ir bijusi vērojama, ka daudzi autori, arī vietējie, pievēršas šīm tēmām,” pauda Punka.

“Romānu jomā ir pamatīga konkurence gan pašmāju, gan ārzemju autoru starpā. Tur grūti pat izsvērt, kas dominē vairāk, vai tie ir kādi spriedzes sižeti, kas cilvēkus vairāk vilina, vai kaut kas tāds sirsnīgs un dvēseli veldzējošs. Manuprāt, gan piedāvājumā, gan pieprasījumā ir kā viens, tā otrs,” viņa uzsvēra. 

Zanes Daudziņas romāns daudz pirkts jau otro gadu 

No “Zvaigznes ABC” izdotajām daiļliteratūras grāmatām visvairāk pirkti tieši pašmāju autoru darbi. Visvairāk pirktais jau otro gadu ir Zanes Daudziņas autobiogrāfiskais romāns “Bērnudienas Komunālijā”. Tam seko divas Leldes Kovaļovas grāmatas “Klusie ūdeņi” un “Stalkere” un pēc tam Nila Saksa stāstu krājums “Augstāk”. 

No “Zvaigznes ABC” izdotās tulkotās daiļliteratūras savukārt vispopulārākais bijis franču autores Valērijas Perēnas romāns “Svētdienās aizmirstie”. 

Pēdējos gados iezīmējas tendence, ka 

arvien mazāk tiek pirkti tulkojumi no angļu valodas. 

Iespējams, tas tādēļ, arvien vairāk cilvēku brīvi lasa angliski un arī grāmatas izvēlas lasīt oriģinālvalodā – skaidroja apgāda “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka: 

“Tas angļu valodas trends Latvijā mazinās, izmaiņas ir vērojamas. Mēs arī cenšamies, kad izvēlamies, ko tulkot, raudzīties uz tām valodām, kurās nelasa Latvijā oriģinālā. Itāļu, franču, vācu. Tas pieprasījums ir stabilāks. 

Tā tāda maza tirgus interesanta iezīme”. 

“Zvaigzne ABC” šogad izdevusi 400 jaunas grāmatas, kas ir ļoti līdzīgi kā iepriekšējos gados. Taču grāmatu 

tirāžām gan joprojām ir tendence sarukt, un šobrīd it īpaši grāmatu segmentā pašiem mazākajiem lasītājiem. 

Iepriekš pat ļoti pieprasītas bija grāmatas bērniem no viena līdz trim gadiem, taču pašlaik pieprasījums strauji gājis mazumā, kas uzskatāmi atspoguļo demogrāfijas procesus. 

“Agrāk mazo bērnu bija vairāk un mazajiem bērniem pirka vairāk. Teiksim, viens+, divi+, trīs+ [gadu vecumam] – tās bija pirktas grāmatas, un tad – četri+, pieci+ – jau mazāk, jo tad jau bērni arī visu ko citu sāk skatīties. Bet tagad ir redzams, ka mums šajā mazajā vecumā ir daudz mazāk bērnu un tas ietekmē arī grāmatu izdošanu.

Bet, tā kā bērnu skaits pie mums sāk samazināties, mēs lūkojamies uz ārzemēm. Un tas 

tā būs pirmo reizi, ka Arābu Emirātos iznāks mūsu bērnu grāmatas, 

mēs esam izveidojuši kontaktus, līgumi jau ir noslēgti,” atklāja “Zvaigzne ABC” vadītāja. 

Vairāk grāmatu izdošanas plānu ārzemēs 

Paredzēts, ka jau nākamgad Apvienotajos Arābu Emirātos klajā varētu nākt Agneses Vanagas un Marina Heniņas bilžu grāmatu sērija bērniem “Jannis un Čapa”, kā arī Zanes Zustas grāmatas par pūcīti Ucipuci. 

Ārzemēs jau ir izdotas arī citu autoru bērnu grāmatas, to vidū Lauras Vinogradovas “Tētis un suns” un Daces Krēsliņas “Postaža parkā”, kas šogad guva panākumus arī Boloņas Bērnu grāmatu izstādē, kur tika atzīta par vienu no 150 skaistākajām bērnu grāmatām par ilgtspējas tēmu. 

Šogad bijuši vēl citi starptautiski panākumi, pastāstīja Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka: 

“Šogad mēs varējām lepoties ar Alekseju Muraško, jo pasaules skaistāko grāmatu konkursā, kas norisinās Leipcigā, viņa veidotā grāmata nonāca īsajā sarakstā un tātad tika atzīta par vienu no skaistākajām grāmatām. Otra lieta, kas tikko ir pasludināta un arī liecina par nozares briedumu un starptautisko prestižu, ir tā, ka izdevniecības “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale būs viena no pieciem žūrijas ekspertiem, kas vērtēs grāmatas nākamā gada Boloņas Starptautiskā grāmatu tirgus ilustratoru izstādē. 

Tas būtībā arī ir Latvijas grāmatniecības liels panākums,” priecājās Punka. 

Nākamā gada pavasarī būs klāt viens no centrālajiem notikumiem Latvijas literatūrā – Literatūras Gada balvu pasniegšana, jau šobrīd ekspertu komisija strādā pie aizvadītā gada literārā devuma izvērtēšanas.