Emociju ignorēšana vai problēmu noliegšana stāvokli var tikai pasliktināt. Visas emocijas ir nozīmīgas un signalizē par cilvēka vajadzībām, pat ja sabiedrībā tās ierasts dēvēt par negatīvām. I. Melāne atgādina – ja svētku laikā parādās ilgstoša nomāktība, trauksme, miega traucējumi, intereses zudums vai vēlme norobežoties no apkārtējiem, ir svarīgi nepalikt ar to vienatnē. Šie simptomi var liecināt ne tikai par īslaicīgu stresu, bet arī par depresijas vai trauksmes sākumposmu.
Ja tuvā lokā nav pieejams emocionālais atbalsts, domubiedrus iespējams atrast hobiju grupās vai kopienās. Savukārt gadījumos, kad simptomi saglabājas ilgstoši vai būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, ieteicams vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, negaidot, ka grūtības pāries pašas no sevis.
“Cilvēki arvien vairāk apzinās to, cik svarīgas ir rūpes par mentālo veselību, un patiesi pievēršas šo jautājumu risināšanai. Veselības apdrošināšanas atlīdzību datos redzam, ka pēdējos gados pieaudzis psihiskās veselības speciālistu apmeklējumu biežums – 2025. gadā tas ir palielinājies par 12%, salīdzinot ar 2024. gadu. Tāpat novērojam tendenci, ka ārsti, aprakstot medicīniskās indikācijas, arvien biežāk papildus min dažādus emocionālos aspektus: hronisku stresu, pārslodzi darbā, nogurumu, trauksmi, kas ietekmē arī cilvēku fizisko veselību. Tas nozīmē, ka šo faktoru ietekme kļūst arvien spēcīgāka. Tādēļ ir tik svarīgi, lai svētki nekļūtu par stresa veicinātāju, bet gan par laiku, ko veltīt savai labsajūtai, ļaujot sev no sirds atpūsties,” saka Diāna Puķāne, ERGO Dzīvības un veselības apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītāja.