Ukraina jau ceturto reizi sagaidīs gadu miju kara apstākļos, raizējoties par iespējamiem jauniem Krievijas uzbrukumiem. Kā jau ierasts pilna mēroga kara apstākļos, nekādi publiski pasākumi un plaša Jaungada svinēšana Ukrainā nenotiks.
Gadu miju ukraiņi pārsvarā sagaidīs klusi un mierīgi katrs savās mājās, ģimenes lokā, jo kara apstākļos liela pulcēšanās drošības apsvērumu dēļ nav iespējama. Atrašanos uz ielas vai citur ārtelpās ierobežo arī komandantstunda. Līdz ar to šī būs jau ceturtā gadu mija, kad ukraiņi ļoti klusi sagaidīs Jauno gadu.
Ziemassvētku egli uzstāda pazemē
Tā kā pēdējā laikā bijuši arī spēcīgi uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un elektrības kopumā visiem nepietiek, sagaidāms, ka arī gadu mijā daļa Ukrainas sabiedrības varētu palikt bez tās. Elektroapgādes atslēgumi ir arī galvaspilsētā Kijivā, kur atsevišķos rajonos elektrības nav pat lielāko daļu diennakts.
Krievijas uzbrukumos radīto postījumu dēļ vietām nav arī apkures. Tas šobrīd ir ļoti sāpīgs jautājums, jo gaisa temperatūra jau vairākas dienas ir mīnusos un tuvāko dienu laikā gaidāms arī lielāks sals.
Ukrainas pilsētā Odesā ģimene fotografējas pie eņģeļa figūras
Foto: ZUMAPRESS.com, Viacheslav Onyshchenko
Tomēr nav arī tā, ka ukraiņiem pavisam nav svētku sajūtas. Daudzās pilsētās kopš Ziemassvētkiem ir uzstādītas un izrotātas eglītes. Vietām tās uzstādījušas pašvaldības, vietām – paši iedzīvotāji. Piemēram, iedzīvotāji sarūpējuši eglītes piefrontes pilsētās Doneckas apgabalā un arī Černihivā. Savukārt Dnipro pilsētā pašvaldība sagādājusi galveno egli, kas izvietota metro stacijā 40 metrus zem zemes, lai bērniem būtu droši to apmeklēt un rast kādu svētku noskaņojumu. Līdzīgi arī Harkivā pilsētas galvenā egle uzstādīta pazemes metro stacijā.
Turpretim Ternopiļas pilsēta, kas novembra otrajā pusē piedzīvoja spēcīgu Krievijas raķešu uzbrukumu, kurā tika nogalināti 38 cilvēki, tajā skaitā astoņi bērni, šogad svētkus sagaida pavisam skumjā noskaņojumā, tādēļ arī pašvaldība nolēmusi galveno egli vispār neuzstādīt.
Pieminēs kritušos un tos, kas cīnās par Ukrainu
Latvijas Radio vaicāja cilvēkiem Kijivas ielās, kādā noskaņojumā viņi sagaida Jauno gadu.
Ukraiņi par noskaņojumu pirms gadu mijas
“Kopš sākās pilnapmēra iebrukums, nav noskaņojuma svinēt ne Jauno gadu, ne citus svētkus,” ar asarām acīs atzīst Larisa. “Es šodien gāju un domāju, ka gribētos nodzīvot līdz brīdim, kad svētki atkal nozīmēs prieku. Kad mēs atkal varēsim kā agrāk – sanākt kopā ģimene pie viena galda. Šobrīd pagaidām nevaram.”
Mikola stāsta, ka šogad svētkus sagaida smagā noskaņojumā. “Nav izteikta svētku noskaņojuma. Būs ģimenes svētki – sanāksim kopā, pieminēsim mūsu kritušos un savējos, kas šobrīd karo.”
Nekāda prieka par svētku tuvošanos nav arī kara bēglei Annai. “Nelāgā noskaņojumā, jo neatrodos mājās. Manas mājas ir Zaporižjā, bet tur šobrīd ir ļoti bīstami atrasties. Mēs ar ģimeni izbraucām. Jau trīs mēnešus esam Kijivā. Gribētos būt mājās, protams.”
Līdzīgs noskaņojums ir arī kara bēglei Olhai. “Oi, nu kāds noskaņojums! Vajadzētu būt svētku, bet tas, ka šobrīd mirst cilvēki un visapkārt ir tik daudz bēdu… Mēs arī esam pārcēlušies no Sumu apgabala. Tāpēc tas viss ir tāds ļoti, ļoti… asaras mijas ar prieku.”
Gribētos, lai upuri nebūtu bezjēdzīgi
Latvijas Radio sarunas biedriem vaicāja, vai, viņuprāt, nākamgad Ukrainā iestāsies miers.
Ukraiņi par cerībām uz mieru
“Ļoti gribas. Ļoti ceram, bet es personīgi nerēķinos ar drīzu mieru,” atzīst Larisa.
“Es ļoti ceru, ka būs [miers]. Vismaz gribas tam ticēt. Gribas atgriezties mājās. Gribu, lai brālis pārbrauc mājās,” stāsta Anna.
“Ļoti to gribas, bet lai tajā visā Ukraina neciestu. Lai visas tās nāves nebūtu bezjēdzīgas. Ļoti negribētos, lai aizmirstos un tiktu nolikts malā viss, ko mūsu nabaga daudz cietusī Ukraina ir pārdzīvojusi,” secina Olha.
“Mēs karojam ar tādiem cilvēkiem, no kuriem ir ļoti grūti gaidīt mieru. Ne viena vien paaudze karo. Cerība ir, ka mūsu paaudzes laikā šis karš beigsies un mēs uzvarēsim, dzīvosim savā valstī un nebūsim ne no viena atkarīgi,” cerību saglabā Mikola.
Kara gados ukraiņi ir kļuvuši stiprāki
Kopumā šeit – Ukrainā – patiešām ir ļoti drūms noskaņojums, kas īpaši izjūtams laikā, kad visa brīvā pasaule atpūšas un svin svētkus. Tomēr padoties arī neviens negrasās, un Krievija joprojām nav uzvarējusi šajā pašas sāktajā karā. Ļoti daudzi cilvēki katru dienu atdod savu dzīvību, lai tas tā būtu.
Latvijas Radio korespondentei Indrai Sprancei šī būs jau ceturtā gadu mija Ukrainā pilnapmēra kara apstākļos.
Sprance secina: salīdzinot ar 2022. un 2023. gadu miju, kas viņai bija pirmā šeit, Ukrainā, pašlaik ir sajūta, ka ukraiņi ir kļuvuši stiprāki visās nozīmēs – gan morāli, gan arī fiziski – un arī praktiski norūdījušies kā tērauds.
Ja 2022. gada nogalē bija sajūta, ka ukraiņiem ir šoks par Krievijas raķešu triecieniem pa dzīvojamām mājām vai cilvēkiem svarīgo kritisko infrastruktūru, tad tagad – ceturtajā pilnapmēra kara gadā – var tikai apbrīnot, cik organizēti, ātri un profesionāli strādā Ukrainas glābšanas dienesti.
Tāpat apbrīnas vērts ir tas, kā darbojas nevalstiskās organizācijas, kas pēc ienaidnieka triecieniem ierodas uz vietas ar siltu tēju, plēvēm un finiera plāksnēm; kā darbojas cilvēku evakuētāji un visi citi. Tas vieš cerību, ka nav nekā tāda, ar ko ukraiņi nevarētu tikt galā, un ka viņiem agri vai vēlu viss izdosies.