Viņa minēja, ka, ņemot vērā, ka nākamais gads būs Saeimas vēlēšanu gads, ir jānodala jau pieņemtie lēmumi, kas veicinās aktivitāti ekonomikā, no tiem, ko lēmumu pieņēmēji vēl varētu darīt, jo priekšvēlēšanu gaisotne vienmēr ir piesātināta ar dažādiem solījumiem.
Zariņa pauda, ka aizsardzības industrija uzņēmējiem kļūst aizvien interesantāka, un viena no lietām, kas nākamajā gadā varētu veicināt aktivitāti ekonomikā, noteikti ir plānotās investīcijas aizsardzībā. Latvija ir iesniegusi pieteikumu aizdevumam SAFE instrumenta programmā, tāpat nākamgad solīta īpaša uzmanība sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka līdz 30% no lielajiem iepirkumiem paliks Latvijas ekonomikā.
Nākamais ir noslēdzošais gads Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanai. Investīciju progress līdz 2025. gada novembrim liecina, ka līgumi ir noslēgti 93% apmērā, bet maksājumi ir saņemti vien 51% apmērā. Tāpat noslēgumam tuvojas arī plānošanas periods no 2021. līdz 2027. gadam, kur no Eiropas Komisijas patlaban saņemti vien 12% plānotā finansējuma. Ārējā finansējuma pieplūdums noteikti kaut kādā mērā palīdzēs stimulēt ekonomiku, taču vairāk jāstrādā pie tā, lai uzlabotu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju, viņa norādīja.