2025. gadā gan Ukrainai, gan Eiropai kopumā nācās nonākt pie atziņas, ka par savu drošību un Krievijas radīto draudu atvairīšanu galvenokārt būs jārūpējas pašiem, jo pasaules militāri spēcīgākā valsts ASV vairs nevēlas bez atlīdzības sniegt militāro atbalstu ne Ukrainai, ne Eiropai.
Tas ir būtisks pavērsiens Eiropas drošības politikā, jo gadu desmitiem ASV kalpoja kā Eiropas drošības garants un eiropieši varēja netraucēti nodarboties ar savas labklājības celšanu. ASV militārie izdevumi veido lauvas tiesu no NATO valstu kopējiem aizsardzības izdevumiem. Tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps ir licis skaidri saprast, ka turpmāk Eiropai pašai būs jāmaksā par savu aizsardzību.
ĪSUMĀ:
- Krievija ir noskaņota turpināt karu Ukrainā.
- Eiropai nācies saprast, ka par savu drošību jārūpējas pašai.
- NATO valstis apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5 % no IKP.
- Krievija ar provokācijām pārbauda Eiropas robežas.
- Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē.
Putins ir noskaņots turpināt karu
Ukrainai savā ziņā ir vieglāk piemēroties ASV ārpolitiskā kursa maiņai, jo ukraiņi jau kopš pilna mēroga kara sākuma ir pieraduši, ka cīņā pret agresorvalsti Krieviju viss smagums ir jāiznes viņiem pašiem; sabiedrotie nodrošina tikai materiālu un morālu atbalstu.
Drīzumā apritēs jau četri gadi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma. Ja līdz vasarai neizdosies panākt mieru, Krievijas un Ukrainas pilna mēroga karš būs turpinājies jau ilgāk nekā Pirmā pasaules kara cīņas un arī PSRS karš ar nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara laikā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pie Kupjanskas robežzīmes
Foto: Ekrānšāviņš no sociālajos tīklos publicētā video
Aizvadītā gada laikā pasaules valstu līderi neskaitāmas stundas aizvadījuši sarunās par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu, bet pašlaik nav pazīmju, ka šis karš patiešām drīzumā varētu beigties.
Skaidrs, ka kara beigas vēlas gan Ukraina, gan ASV un Eiropas valstis, taču Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām ir noskaņots turpināt karadarbību, jo uzskata, ka tās gaita pašlaik ir Krievijas interesēs. Kremlis runā par arvien jaunu Ukrainas pilsētu iekarošanu un “speciālās militārās operācijas” mērķu sasniegšanu.
Tiesa gan, pēdējo trīs gadu laikā okupantu karaspēka virzība uz priekšu bijusi ārkārtīgi lēna un panākta ar milzīgiem upuriem. Rietumvalstu sankcijas pakāpeniski ir pastiprinājušas spiedienu uz Krievijas ekonomiku, tādēļ Kremlim agri vai vēlu tomēr nāksies sēsties pie sarunu galda, lai sāktu īstas sarunas par mieru.
Ukrainai jācīnās arī pret korupcijas sērgu
Ukrainai līdztekus cīņai pret okupantiem šogad nācies izcīnīt smagas cīņas arī citā frontē.
Ukrainas ceļā uz Eiropas Savienību viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir, ja ne pilnībā izskaust, tad vismaz būtiski ierobežot korupciju, kas valstī iesakņojusies jau desmitgadēm. Lai arī šajā jomā vērojams progress, arī 2025. gadā Ukraina piedzīvojusi vairākus ar korupciju saistītus skandālus. Turklāt gada izskaņā atklātā lieta tiek dēvēta par vērienīgāko valsts vēsturē.
Pirmoreiz nu jau aizvadītajā gadā Ukrainu pamatīgi sašūpoja steigā Ukrainas parlamentā pieņemts likumprojekts, ko tajā pašā dienā parakstīja vairākas augstākās amatpersonas. Tas paredzēja atcelt neatkarīgas iestādes statusu Ukrainas Korupcijas apkarošanas birojam un specializētajai prokuratūrai.
Šis solis jūlija beigās izraisīja plašus protestus valstī, kā arī bažas Eiropas Savienībā par Ukrainas apņemšanos turpināt korupcijas apkarošanas reformu ceļā uz integrāciju ES. Nepilnas desmit dienas vēlāk parlaments likumu atsauca, atjaunojot abu institūciju neatkarību.
Tomēr jau novembra sākumā Ukrainu satricināja vēl viens, šoreiz īpaši skaļš korupcijas skandāls, kura sekas bija jūtamas arī valsts politiskajā elitē. Pēc vairākām kratīšanām Ukrainas enerģētikas uzņēmumā “Energoatom” tiesībsargājošās iestādes atklāja shēmu, kurā iesaistīta personu grupa, kas pieprasījusi kukuļus no uzņēmējiem par dalību uzņēmuma iepirkumos. “Energoatom” ir viens no lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem valstī un pārvalda visas Ukrainas atomelektrostacijas.
Trīs dienu laikā amatus zaudēja divi ministri, tika atlaista “Energoatom” uzraudzības padome, kā arī no pienākumiem atstādināta virkne citu augstu amatpersonu.
Amatu zaudēja arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks, kurš tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem Ukrainā. Korupcijas lietā bija ierauts arī Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms tiesībsargu veiktajām kratīšanām pameta Ukrainu.
Krievija pārbauda Eiropas robežas
Aizvadītajā gadā Eiropas Savienībā (ES) fiksēti vairāki ar Krievijas un Baltkrievijas īstenoto hibrīdkaru saistīti incidenti, kas vērsti pret Ukrainas sabiedrotajiem. Lielākoties tie bija saistīti ar gaisa telpas pārkāpumiem, tostarp vienā gadījumā mudinot Poliju iedarbināt NATO līguma 4. pantu.
Gada pirmajā pusē vairākās ES valstīs virs militārajām bāzēm tika manīti nezināmas izcelsmes, taču, visticamāk, Krievijas izlūkdroni. Kā norādīja ārvalstu mediji, lielākā daļa šo objektu bija saistīti ar ieroču piegādēm Ukrainai. Tāpat spiegu droni fiksēti virs militārajām bāzēm, kurās notika Ukrainas karavīru apmācības.
Īpaši skaļš 2025. gadā bija incidents 10. septembrī, kad Polijas teritoriju šķērsoja aptuveni 20 Krievijas droni. Daļu no tiem notrieca, bet citi nokrita NATO dalībvalsts teritorijā. Reaģējot uz notikušo, Varšava pieprasīja NATO konsultācijas saskaņā ar 4. pantu. Vēlāk tika aktivizēta arī NATO operācija “Eastern Sentry”, lai pastiprinātu Austrumeiropas gaisa telpas aizsardzību.
Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas hibrīdkara draudus tieši izjuta arī Baltijas valstis. Sākot ar oktobri, Lietuva arvien biežāk fiksēja no Baltkrievijas ielidojušus meteoroloģiskos balonus ar kontrabandas cigaretēm.
Šie gadījumi vairākkārt traucēja civilo aviosatiksmi, izraisot Viļņas lidostas un pat robežšķērsošanas punktu slēgšanu. Decembrī saistībā ar šiem incidentiem valstī tika izsludināta ārkārtas situācija.
Provokatīvas darbības gada otrajā pusē novērotas arī uz Igaunijas–Krievijas robežas. Oktobra vidū Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments uz laiku slēdza satiksmi pa tā dēvēto “Sātses zābaku”, jo Krievijas pusē tika fiksēta neierasti liela karaspēka vienību pārvietošanās. Savukārt decembrī vairāki Krievijas robežsargi bez atļaujas šķērsoja robežu Igaunijas austrumos, pārvietojoties pa Narvas upi un piestājot pie Vasknarvas akmeņu mola, kas daļēji atrodas abu valstu teritorijā.
16. decembrī Somijas galvaspilsētā Helsinkos notika Eiropas Savienības Austrumu flanga samits, kurā pulcējās Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas līderi. Samita dalībnieki uzsvēra kopīgu apņemšanos stiprināt Eiropas ārējo robežu drošību un noturību pret agresorvalstu īstenotajiem hibrīddraudiem.
NATO valstis apņemas aizsardzībai tērēt 5 % no IKP
Šī gada 24. jūnijā Nīderlandes pilsētā Hāga notika NATO samits, kas uzmanību piesaistīja ne tikai ar ASV prezidenta Donalda Trampa karalisko uzņemšanu, bet arī ar alianses dalībvalstu panākto vienošanos par būtisku aizsardzības finansējuma palielināšanu. NATO valstis vienojās turpmāk aizsardzībai atvēlēt vismaz 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).
No šī apjoma vismaz 3,5 % paredzēts novirzīt tiešajiem militārajiem izdevumiem, savukārt vēl 1,5 % – ar drošības stiprināšanu saistītiem mērķiem. Tie ietver ieguldījumus infrastruktūrā, kiberdrošībā, civilajā aizsardzībā, kā arī militārās ražošanas kapacitātes palielināšanā. Alianses dalībvalstis šo mērķi apņēmās sasniegt līdz 2035. gadam.
Vienlaikus vairākas valstis paziņoja par atšķirīgu pieeju jaunajām saistībām.
Baltijas valstis norādīja, ka iecerēto aizsardzības finansējuma līmeni sasniegs jau 2026. gadā, bet Spānija paziņoja, ka 5 % no IKP ir nesamērīgi daudz un tāpēc valsts no šīs apņemšanās atteiksies.
Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē
Latvija šogad tika ievēlēta par ANO Drošības padomes (DP) nepastāvīgo locekli. Par Latvijas kandidatūru nobalsoja 178 no 188 ANO dalībvalstīm, kas piedalījās balsojumā, bet 10 atturējās. Kandidatūra tika izvirzīta ANO ģeogrāfiskās grupas Austrumeiropas ietvaros, un tās vienīgā konkurente bija Melnkalne, kas no sacensības atteicās.
Šī būs pirmā reize, kad Latvija darbosies ANO Drošības padomē, pildot šos pienākumus no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un valdība uzsvēra, ka dalība padomē stiprinās Latvijas drošību un globālo lomu, īpaši jautājumos, kas saistīti ar starptautiskās tiesiskās kārtības ievērošanu, miermīlīgu strīdu risināšanu un Ukrainas atbalstu.
Latvija no trim Baltijas valstīm līdz šim bija vienīgā, kura nebija pārstāvēta ANO DP. Lietuva bija padomes nepastāvīgā dalībvalsts 2014. un 2015. gadā, bet Igaunija – 2020. un 2021. gadā.
ANO Drošības padome ir ANO centrālā institūcija starptautiskās miera un drošības jautājumos. Tās pieņemtie juridiski saistošie lēmumi kalpo starptautisko konfliktu risināšanā un miera uzturēšanā.