Imantā iedzīvotāji turpina vākt parakstus pret ieceri Imantā, blakus Lāčupes kapiem, veidot Rīgā pirmo privāto kapsētu ar krematoriju un kolumbāriju. Iedzīvotājiem parakstu vākšanā aktīvi palīdz Rīgas domes opozīcija, kas neatbalsta projektu, trešdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Dienas ziņas”.
Savukārt Rīgas domē atzīst, ka risinājums ir jāmeklē, jo vietu trūkums kapsētās kļūst arvien kritiskāks.
Lasiet arī
Astoņu hektāru plašais zemesgabals Baltegļu ielā 30 pie Lāčupes kapiem pašlaik ir aizaugusi teritorija. Kapsētu iecerējuši izveidot divi uzņēmumi – “Rīgas apbedīšanas dienests” un “ABSocial”. Lai izveidot privātu kapsētu un kolumbāriju, nepieciešamas izmaiņas Rīgas teritorijas plānojumā, raksta portāls “LSM”.
Vietējie iedzīvotāji Rīgas domes opozīcijas frakcijas mudināti aktīvi piedalās parakstu vākšanā pret kapsētas izveidi. Viņi baidās, ka zaļā atpūtas zona pārvērsīsies par “nāves fabriku” blakus mājām, skolām un bērnudārziem.
“Tas ir saistīts ar dažādiem riskiem par dzīves kvalitāti, samazinās īpašuma vērtība, jo neviens negribēs pirk dzīvokli blakus krematorijam,” LTV skaidroja Rīgas domes deputāte Jūlija Stepaņenko (“Suverēnā vara”/Apvienība Jaunlatvieši).
Pilsētai ilgtermiņā jārisina apbedījumu vietu pieejamība, taču jebkuri lēmumi tiks pieņemti, izvērtējot sabiedrības viedokli un vides ietekmi, uzsvēris Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.
“Ja uzņēmējs ir gatavs investēt līdzekļus un pildīt funkciju, kura Rīgai ir nepieciešama un nekādā gadījumā nepārkāpj likumus, tad būtu muļķīgi, ja ir cita nostāja. Pie šī brīža situācijas, man liekas, ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa un ažiotāža ir uzburta lielāka, kā ir. Ja mēs paskatāmies uz to krematoriju, kas atrodas Varoņu ielā, tad tur gan dzīvojamās mājas ir tuvāk un nevienu tas netraucē. Te ir mežs starpā, un nevienam nevajadzētu būt nekādā veidā apgrūtinājumam, kuri dzīvo blakus. Jo galu galā, kur viņi taisās būvēt šo krematoriju un kolumbāriju, tieši blakus ir kapi. Protams, ka mēs plānojam ņemt vērā iedzīvotāju viedokļus,” viņš izteicās.
“Es pat nezinu, kam tur varētu palikt kāds īpašums mazvērtīgāks, jo no krematorijas vietas līdz tuvākajai daudzdzīvokļu mājai pa tiešo ir 400 metri, kas ir pietiekami tālu. Es nezinu, vai šis arguments iztur kritiku. Protams, ka mēs ņemsim vērā iedzīvotāju apmierinātību vai neapmierinātību,” sacīja Bergholcs.
“LSM” raksta, ka tas, vai iecere par privātu kapsētu Imantā tiks īstenota, būs atkarīgs gan no pašvaldības lēmuma, gan no sabiedrības iesaistes.
Tikmēr opozīcija sola cīņu turpināt. Vienas darbdienas vakarā šonedēļ pret kapsētas būvniecību tika savākti 1594 paraksti un parakstu vākšana tikšot turpināta.
“Delfi” jau rakstīja, ka šā gada jūlija vidū bija plānota publiskās apspriešanas sanāksme par jaunas kapsētas teritorijas izveidošanu Rīgā, Baltegļu ielā 30.
Lasiet arī
Jūnijā Rīgas domē tika pieņemts lēmums par zemes vienības Baltegļu ielā 30 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.
Vienlaikus ar lokālplānojumu redakciju sabiedriskajai apspriešanai tika nodots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) Vides pārskata projekts.
Lokālplānojuma izstrādes ierosinātājs un zemes vienības Baltegļu ielā 30 īpašnieks plāno lokālplānojuma teritorijā attīstīt un labiekārtot jaunu kapsētas teritoriju, paredzot ierīkot gan tradicionālās apbedījumu teritorijas rīdziniekiem, gan arī izbūvēt kapsētas darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas un būves (piemēram, kapliču, saimniecības ēkas, autostāvvietas, atkritumu konteineru novietnes), kā arī ierīkot sēru birzi un kolumbāriju, morgu un krematoriju.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit