Iemesli šai apsēstībai, kā domā žurnālisti, kas tiešām mēģinājuši iedziļināties šī neparastā cilvēka personībā, ir vairāki. Daļēji saknes tam ir jaunībā. Karls piedzima 1969. gada 30. martā Anglijā, Austrumjorkšīrā, Kingstonā pie Hullas, dēvētā vienkārši par Hullu, ģimenē, kas dzīvoja diezgan spiedīgos apstākļos. Tas iemācīja pieticību un prasmi radoši risināt problēmas. Kā zēns Karls bija fiziski vājš, vairāk sapņotājs. Skolā viņam bieži lika stāvēt uz krēsla klases priekšā, jo viņam nepadevās lasīšana (vēlāk tika konstatēta disleksija). Viņu ļoti interesēja pētniecība, daba. Bet tēvam, kurš bija bijis sava laika gaisa desanta leģenda, tas nešķita nekā vērts, un viņš piespieda Karlu 16 gadu vecumā stāties dienestā, turklāt elitārajā izlases vienībā. Karls atceras: “Bērnībā biju kaislīgs naturālists – stiepu mājās ievainotos putnus un ārstēju, meklēju un vācu dzīvnieku skeletus. Armijā man par to visu nācās aizmirst. Es mēģināju stāties dienestā piecas reizes, pēc tam par mani apžēlojās un uzņēma, un tas bija sliktākais, ko viņi varēja darīt.” Tiesa, tieši armijas norīkojumos viņš ieraudzīja, cik pasaule ir skaista, turklāt armija deva rūdījumu un izdzīvošanas prasmes. Vairāku biedru pāragrā zaudēšana lika aizdomāties par dzīves trauslumu un iedēstīja domu, ka mūžs jānodzīvo maksimāli piepildīts.
