Pieprasījums pēc pirotehnikas samazinājies
Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs aģentūrai LETA atzinis, ka pieprasījums pēc pirotehniskajiem izstrādājumiem šajā gadumijā ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējos gados. Lai gan nozare turpina darboties, pirmssvētku periodā pieprasījums nav sasniedzis gaidīto līmeni. Kā ziņo avīze Diena, Nutovcs norāda, ka šī tendence, visticamāk, skaidrojama ar privātpersonu samazinātu pirotehnikas lietošanu, ko ietekmējuši ekonomiskie apstākļi, karš Ukrainā un citi faktori. Tomēr pirotehnikas pakalpojumu jomā situācija paliek stabila. Salīdzinājumā ar iepriekšējo un aizpagājušo gadu, pieprasījums šogad ir mazāks, iespējams, arī cilvēku informētības dēļ par pirotehnikas radītajiem riskiem.
Pašvaldību noteiktie ierobežojumi un pirotehniķu reakcija
Nozare aktīvi iesaistījusies Rīgas domes jauno saistošo noteikumu izstrādē par uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu lietošanas laiku. Tiek ziņots, ka panākts kompromiss, lai izvairītos no turpmākiem strīdiem par noteikumiem, lai gan publiskajā telpā skaidrojums par šiem noteikumiem bieži vien ir nepilnīgs. Katra pašvaldība Latvijā nosaka savus pirotehnikas lietošanas ierobežojumus. Piemēram, Rīgā ārpus telpām pirotehniku drīkst izmantot noteiktos laikos, kas atšķiras atkarībā no sezonas. Precīzāk, no 1. jūnija līdz 31. augustam – no plkst. 7:00 līdz 23:00, bet no 1. septembra līdz 31. maijam – no plkst. 7:00 līdz 22:00. Savukārt 31. decembrī pirotehniku atļauts izmantot no plkst. 7:00 līdz 22:00, pēc tam divas stundas lietošana ir aizliegta. Jaunā gada sagaidīšanai pirotehnikas izmantošana ir atļauta tikai no pusnakts līdz plkst. 1:00. Nutovcs uzsver, ka viena stunda ir pietiekams laiks, lai izmantotu visu iegādāto pirotehniku, un asociācija kopumā atbalsta ideju nevajadzīgi neizmantot skaļu pirotehniku vēlu naktīs. Tomēr Neatkarīgo pirotehniķu asociācija plāno vērsties Satversmes tiesā par pašvaldību lēmumiem, aizstāvot nozares intereses un cerot panākt izmaiņas likumdošanā un atlīdzināt radītos zaudējumus.
Drošības aspekti un sabiedrības atbildība
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem ar pirotehniku gadumijā. Tiek atgādināts, ka pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai licencētās tirdzniecības vietās, lai izvairītos no nekvalitatīviem un potenciāli bīstamiem produktiem. Bojātu vai samirkušu pirotehniku nedrīkst lietot. Lai gan svētku uguņošana rada prieku, nepareiza pirotehnikas lietošana var būt bīstama gan cilvēkiem, gan videi. Uguņošana ieteicama rīkot atklātā un labi pārredzamā vietā, ievērojot ražotāja norādījumus un drošu distanci no cilvēkiem, ēkām un transportlīdzekļiem. Dažādās pašvaldībās, piemēram, Ķekavas novadā, ir noteikts, ka uguņošana gadumijā atļauta tikai vienu stundu – no pusnakts līdz plkst. 1:00. Šādi ierobežojumi palīdz uzlabot arī situāciju attiecībā uz mājdzīvnieku drošību, jo daudziem dzīvniekiem uguņošanas radītais troksnis un gaisma izraisa bailes un stresu. Mikroķirurgi brīdina, ka plaukstā sprāgusi petarde ir līdzvērtīga mazas jaudas granātai, un sekas bieži vien ir neatgriezeniskas, piemēram, norauti pirksti, sadragātas plaukstas, sakropļota seja un acis. Tiek uzsvērts, ka neapdomīga rīcība ar pirotehnikas izstrādājumiem var radīt smagas traumas un nopietnas sekas veselībai, tāpēc drošības prasību ievērošana ir īpaši būtiska.
Likumdošanas un sociālās tendences
Latvijā pirotehnikas lietošanai nav noteikts pilnīgs aizliegums, taču tiek noteikti laika ierobežojumi. Piemēram, Nīderlandē no nākamā gada stāsies spēkā aizliegums iedzīvotājiem iegādāties un lietot pirotehniku, tiesības rīkot uguņošanu būs tikai pašvaldībām. Šī situācija ir veicinājusi pieprasījuma pieaugumu pirms aizlieguma stāšanās spēkā. Valsts policija atgādina, ka pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai licencētās tirdzniecības vietās. Tiek atgādināts, ka pirotehnikas izstrādājumu aprites likumā ir noteikts, ka uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskos izstrādājumus drīkst lietot tikai saskaņā ar to lietošanas instrukcijām un tajās noteiktajām drošības prasībām, kā arī ir atrunāti gadījumi, kuros pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot.
Sociālie faktori un nozares nākotne
Papildus ekonomiskajiem faktoriem un karam Ukrainā, pieprasījuma kritumu varētu ietekmēt arī Latvijas iedzīvotāju pieaugošā vēlme atteikties no publiskas uguņošanas, solidarizējoties ar Ukrainu, kā arī arvien lielāka uzmanība pret dzīvnieku un vides aizsardzību. Dažas pašvaldības, piemēram, Siguldas novads, ir centušās pirotehnikas izmantošanu ierobežot vēl vairāk, aizliedzot to ārpus gadumijas svētkiem. Kā norāda Jānis Nutovcs, nozares attīstībai ir svarīgi, lai tiktu ņemtas vērā tās pozīcija un ieteikumi saistošo noteikumu izstrādē, nodrošinot gan drošību, gan nozares pastāvēšanu. Pastāv bažas, ka, izzūdot legālajai pirotehnikas nozarei, uzplauks nelegālā tirdzniecība, kas biežāk rezultējas patērētāju gūtās traumās no nekvalitatīvām raķetēm.