Aizgājušais gads atstājis bažas, nedrošību par nākotni un jautājumus, vai tādas atrakcijas kā tankkuģu gremdēšana un sagrābšanas kampaņa 2025. gada beigās ir cēlonis, vai sekas valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību nespējai saskaņot savus ieņēmumus ar izdevumiem.
Daži notikumi 2024./2025. gada mijā lika iesākt 2025. gadu ar 3. janvārī uzdotu jautājumu “kāpēc Latvijas iekšzemes kopprodukta celšana neceļ labklājību?” un tālāk ar atbildi, ka IKP pieauguma Latvijā nav: “IKP rādītāja svārstības atspoguļo svārstības ES palīdzības fondu izsmelšanas tempā. Savukārt svārstību caurmēra virziens ved uz leju aptuveni līdzīgi Latvijā palikušo iedzīvotāju kopskaita samazinājumam, kura zigzagu pēdējos gados izraisīja Ukrainas bēgļu straujā parādīšanās un pakāpeniskā pazušana.” Runāšanu par IKP pieaugumu Latvijā Ziemassvētku un Jaunā gada kontekstā varētu pielīdzināt pantiņam, ko pie eglītes skaita trīsgadīgs bērns: “Mazs kaķīts, / Mazs zaķīts / Uz ceļa satikās…” Pieaugušajiem prieks un bērnam dāvana par saprašanu, kādu izrādīšanos pieaugušie no viņa gaida, pat ja zvēriņi tiek nosaukti par paķīšiem vai maķīšiem. Cita lieta, ja to pašu bērnu aizved pie logopēda. Tad var atklāties gan samērā viegli labojami runas defekti, gan grūti ārstējami balss vai dzirdes orgānu un smadzeņu bojājumi.
Kā Jaungada apsveikuma nosūtīšana atklāj baisu patiesību
Kamēr vēl pat tie cilvēki, kuri to vairs nedara, tomēr atceras apmainīšanos ar Jaunā gada vai Ziemassvētku apsveikuma kartiņām pa pastu, tikmēr par skaidrāko apliecinājumu cenu pieaugumam kalpo tas, kā gadu no gada aug cenas par šādu apsveikumu piegādi adresātiem. Tāpēc norāde uz Latvijas Pastu (LP) ir labākais pamatojums skaļajam apgalvojumam par Latvijas IKP samazināšanos.
Pagājušā gada 29. decembrī nepalaidām garām to, kā “”Latvijas Pasts” izpauž noslēpumu, ka reālā inflācija Latvijā desmitreiz augstāka par oficiālo”.
Proti, ka valsts uzņēmums LP izmantojis gadu mijas priekšvakaru, lai paziņotu, ka uzraugošās iestādes atļāvušas LP celt tarifus par 39% atbilstoši uzņēmuma darbības izdevumu pieaugumam divu gadu laikā, lai gan Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šim laika periodam bija noteikusi 3,14% kopējo inflāciju. Pēc tam ne LP, ne sabiedrisko pakalpojumu cenu regulators, ne kāda cita iestāde nespēja atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumiem, kas tad LP sadārdzinājies vairāk nekā degviela vai telpu uzturēšana arī visiem citiem uzņēmumiem vai mājsaimniecībām. Ja runa par pastnieku algām, tad tās knapi, knapi velkas līdzi pārtikas produktu cenu pieaugumam veikalos. Tāpēc atšķirība starp LP tarifu celšanas un inflācijas rādītājiem dod neapgāžamu liecību, ka valsts algotie statistiķi nemāk, negrib un nedrīkst uzrādīt patieso inflācijas (preču un pakalpojumu sadārdzināšanās) ātrumu. Tādā gadījumā daļa no IKP integrētās preču un pakalpojumu kopējās cenas pieauguma īstenībā nozīmē nevis labklājības pieaugumu, bet divus triecienus labklājībai, jo preču un pakalpojumu faktiskais apjoms samazinājies un to cenas augušas jeb cilvēku rīcībā esošās naudas pirktspēja kritusi.
Inflācija joprojām pie divciparu skaitļa robežas
Šis gads no iepriekšējā gada atšķiras tikai ar to, ka atļauju kompensēt 2025. gada reālās inflācijas nodarītos zaudējumus LP noformēja mazliet veicīgāk. Jau 28. novembrī aģentūra LETA informēja, ka LP celšot tarifus no 2026. gada 1. janvāra caurmērā par 9%. Tāds patiešām varētu būt īstenībai tuvs 2025. gada inflācijas summārais rādītājs, kamēr CSP maļ savu maļamo par 2,9% inflāciju no šā gada janvāra līdz novembrim.
Nākamajā solī nonākam atpakaļ pie IKP, kura apjoms arī 2025. gadā reāli ir samazinājies pretēji tam, ka oficiāli tiks apliecināts IKP pieaugums. Proti, preču un pakalpojumu cenu pieauguma neuzskaitītā daļa tiks uzdota par preču un pakalpojumu apjoma pieaugumu. Līdz CSP datiem par 2025. gadu vēl jāgaida daudzi mēneši, bet Latvijas Banka 19. decembrī nāca klajā ar “prognozi”, ka pieaugums būšot līdz 1,7%. Tādi, lūk, Latvijas pārvaldes orgānu kopīgie priekšstati, kādam ir jābūt pieauguma skaitlim, lai Latvija neizceltos ne ar IKP samazinājumu, kura atklāta atzīšana tracinātu Latvijas kredītdevējus, ne ar melošanu virs normas, kādu ievēro arī citas Eiropas Savienības un eiro zonas valstis.
Valdība Latvijā ir, bet tas nav droši
Gadu mijai tradicionāli iztēlot šo kalendāro atskaites punktu par vārtiem uz Paradīzi vai uz Elli. Cilvēki uzkurina šādas emocijas sevī un viens otrā par spīti pieredzei, ka tad, kad priekšā stāvošais gads jau ir kļuvis par aizgājušo gadu, tas iejūk starp nepārskatāmu daudzumu pavisam pelēcīgu gadu, no kuriem iepriekš tāpat tika gaidīts daudz vairāk laba vai slikta.
2026. gads Latvijā izcelsies vēl arī ar Saeimas vēlēšanām, pirms kurām katru reizi tiek uzpūstas cerības, kas izrādās māņi un maldi. Parasta lieta, ka valdošajās koalīcijās ietilpstošās partijas savas priekšvēlēšanu kampaņas balsta uz savstarpēju ķildošanos, jo iespaidīgāk, ka viens ministrs kaut aplinkus nolamā citu ministru, nekā ja to pašu un daudz tiešāk pasaka opozīcijas partiju runājošās galvas. Tāpēc partijas parasti sēž koalīcijās uz izjukšanas robežas, bet koalīcijas neizjūk. Pēc šādām atrunām var atļauties apliecināt, ka pašreizējā Evikas Siliņas valdība izjukšanai tuvāk nekā citas valdības priekšvēlēšanu gaisotnē (netradicionālāk, bet precīzāk sacīt, ka sērskābē).
Par vienu no pazīmēm, ar kādu aizgājušais 2025. gads izcēlies, ir jāieraksta 2026. gada valsts budžeta pieņemšana raitāk un mierīgāk, nekā tas Saeimā pierasts. Protams, ka 100 deputāti nevarēja atļauties nedzirksteļot, jo citādi viņiem vēl jo vairāk pārmestu viņu daudztūkstošu eiro mēnešalgas komplektā ar pabalstiem un kompensācijām, kas cilvēkiem kā daži acīs, taču šajos priekšnesumos azarta vietā pērn bija apdomība. Koalīcija nepārcentās aizstāvēt un slavēt budžetu, ko varbūt nāksies pārtaisīt, ja nu nekādi neizdosies samudžināt ieņēmumus un izdevumus tā, lai šķistu, ka budžets tiek pildīts. Opozīcija nepārcentās lamāt budžetu, kurā ietvertos solījumus uzturēt valsts iestādes un kalpotājus nāktos pildīt arī tagadējai opozīcijai, ja daļa no tās pārslīdētu uz valdošo koalīciju.
Kā mainās iedzīvotāju kopskaits un darba spējas
Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir drošākais orientieris IKP samazinājumam arī no tāda viedokļa, ka ar IKP samazinājuma tempu nevajag pārspīlēt. Atbilstoši CSP datiem, valsts sākusi 2025. gadu ar 1 863 000 iedzīvotāju un tā paša gada novembri, ar kura sākumu pašlaik beidzas statistiķu sniegtā datu rinda, – ar 1 826 200 pastāvīgi (vismaz vienu gadu) dzīvojošu cilvēku. Nulles šajos skaitļos signalizē par noapaļojumu un statistiķi tādus datus kvalificē par sākotnējiem, kuru pārbaudīšana ilgst līdz katra nākamā gada Jāņiem.
Vienkārša aritmētiskā darbība 1 863 000-1 826 200=36 800 atbilst tam, ka valsts 10 mēnešu laikā zaudējusi 2% no saviem iedzīvotājiem. Atliek slēgt derības, vai iedzīvotāju skaita samazinājums pa diviem mēnešiem, kuru demogrāfisko datu vākšana vēl turpinās, novilks atlikušo iedzīvotāju kopskaitu zem miljona un astoņsimtdivdesmit tūkstošu robežlīnijas, vai tomēr vēl nē. Šī procesa turpinājumā nākamgad iedzīvotāju kopskaitam droši vien jānonāk zem miljona un astoņsimt tūkstošu robežlīnijas.
Cilvēku kopskaits ir tikai izejas rādītājs tam, ko no šiem cilvēkiem varētu sagaidīt. Ja runa par viņu darba rezultātiem un dzīves kvalitāti, tad ļoti pamācošs ir Latvijas Sabiedrisko mediju sarūpētais atzinums, ka “smadzenes ir visspējīgākās 35-45 gadu vecumā – tas ir mūsu zelta laiks”. Atzinums ļoti svarīgs no tāda viedokļa, ka runas par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu 2025. gadā ir skanējušas pietiekami pamanāmi un tālāk skanēs vēl vairāk. Pensiju piramīdas sastutēšanai pensionēšanas vecuma celšana ir tikpat neizbēgama kā zaudējumi, kādus var nodarīt cilvēki, kas turpina strādāt par ārstiem, skolotājiem vai deputātiem tad, kad viņu smadzenes šādam darbam vairs neatbilst. 2025. gads ir devis mājienus ar mietu ņemt šādas sakarības vērā, jo notika autoavārijas, ko izraisīja acīm redzami pārāk vecu cilvēku nosēdināšana pie sabiedriskā transporta līdzekļu stūres.
No 2025. gada lēmumiem par militārā budžeta lēcienu neizriet tas, cik daudzi no armijā dienējošiem būs spējīgi izšaut uz ienaidnieku, kurš jau šauj uz katru, kas pretojas, un bieži vien arī uz jebkuru, kas nav pratis aizmukt. Diez vai ukraiņi būtu devuši šādas garantijas paši par sevi pirms 2022. gada 24. februāra.
Cilvēku vietā nenāk pārcilvēki
2024. gads bija ievērojams ar to, ka jaundzimušo skaits mēnesī Latvijā pirmo reizi kopš Ziemeļu kara novembrī noslīdēja zem viena tūkstoša mēnesī. 2025. gada pirmajos mēnešos dzima pat mazāk nekā deviņi simti bērnu mēnesī, taču jūlijā viņu skaits uzšūpojās virs tūkstoša un ir noturējies virs tā līdz oktobrim ar kaut 1 004 bērniem.
2025. gada pirmajos 10 mēnešos kopā Latvijā reģistrēti 9 887 jaundzimušie, kuru par 10,1% jeb 1 108 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. 2025. gads ir pamanāmi pietuvinājis Latviju 10 tūkstošiem jaundzimušo gadā, lai gan, ja pēta ar palielināmo stiklu, tad 1 004 bērni 2025. gada oktobrī pret 1 020 bērniem 2024. gada oktobrī izskatās pēc sīkām svārstībām. Tomēr šīs svārstības notiek jau tādā līmenī, kurā apmēram tūkstotis mēnesī piedzimušu cilvēku, kuriem pēc pārdesmit gadiem būtu jāsāk strādāt, nespēs aizvietot paaudzes, kurās dzimuši 2-3 tūkstoši cilvēku mēnesī. Nedzimst šeit pārcilvēki, kuri katrs spētu paveikt 2-3 cilvēku darbu un uzturēt Latvijas infrastruktūras objektus, ražošanu, armiju, pārvaldi, izglītību, medicīnu, sportu, mākslu utt. kaut attāli līdzīgā veidā tam, kā tas notiek šobrīd.
Latvija tuvojas izvēlei vai nu saglabāt pašreizējo dzīves intensitāti, ja to darīs sveštautieši tādā skaitā, kas vairākas reizes pārsniegs darbspējas vecumā atlikušo iezemiešu skaitu, vai pārtaisīt visu Latviju varbūt par militāru poligonu, varbūt par dabas rezervātu, vēl vairāk pasteidzinot iedzīvotāju skaita samazināšanos. Latvijas tuvošanās šai izvēlei negarantē, ka izvēli ļaus izdarīt Latvijā atbilstoši Saeimas vēlēšanu vai referenduma rezultātiem.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā