“Ukraina vēlas mieru, bet ne par katru cenu!” tā gadu mijā uzrunā tautai sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Un arī Jauno gadu daudzviet Ukrainā sagaidīja, skanot Krievijas dronu sprādzieniem.
Kijivā īsi pirms vienpadsmitiem vakarā sākās gaisa trauksme, līdz ar to daudzi, kas vēl bija uz ielas vai Sofijas laukumā, kur atrodas Kijivas galvenā egle, devās uz patvertnēm. Savukārt komandantstunda galvaspilsētā sākas no pulksten 12, līdz ar to gadu miju plašāk svinēt ārā nebija iespējams. Turklāt Krievijas uzbrukumu dēļ visā Ukrainā arī stingri aizliegta pirotehnikas lietošana.
Gadu mijas naktī Krievija raidīja savus dronus pār vairākiem Ukrainas apgabaliem. Kopumā tie bija 205 kaujas droni, no kuriem gaisa spēkiem izdevās notriekt 176, bet 24 kaujas droni trāpīja 15 vietās.
Viens no smagāk cietušajiem ir Volīnijas apgabals Ukrainas dienvidrietumos pie Polijas robežas. Tur postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem. Agresora uzbrukumi turpinās arī 1. janvāra rītā un šobrīd trauksme ir gan Žitomiras, gan Kijivas apgabalos. Taču arī ukraiņi šonakt nesēdēja rokas klēpī salikuši – arī vairākos Krievijas reģionos notika kaujas dronu uzbrukums un vietām izcēlušies ugunsgrēki.
Ap pusnakti tautu uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Runa bija ļoti emocionāla, kurā viņš sacīja, ka atdotu visu pasaulē, lai varētu pateikt, ka pēc brīža iestāsies miers un ar tīru sirdsapziņu var teikt, ka Ukraina dara visu, lai to panāktu.
Viņš atkārtoti apliecināja, ka vienošanās par mieru ir panākta 90% apmērā, bet atlikušie 10% “ietvers visu to, kas noteiks turpmāko pasaules, Eiropas un Ukrainas likteni”. Zelenskis pauda cerību, kaut visi vienādi apzinātos realitāti un saprastu, ko patiesībā katrs šobrīd vēlas. Un Ukraina vēlas mieru, bet ne par katru cenu, sacīja Zelenskis:
“Mēs gribam, lai beidzas karš, bet, lai nebeidzas Ukraina. Vai esam noguruši? Stipri! Vai tas nozīmē, ka esam gatavi padoties? Stipri kļūdās tas, kurš tā domā un, acīmredzot, tā arī pa šiem gadiem nav sapratis, kas ir ukraiņi. Tauta, kura turas jau 1407 dienas pilna apmēra kara apstākļos! Tas ir ilgāk nekā nacistu okupācija daudzās mūsu pilsētās Otrā pasaules kara laikā. 1407 dienas neuzvaramai Ukrainai, kas faktiski katru nakti pavada patvertnēs, katru dienu – cīņā. Bieži bez elektrības, bez izgulēšanās un daudz dienas pozīcijās. Daudz! Bet vienmēr bez panikas, haosa, nesaskaņām.”
Zelenskis atzīmēja, ka pasaules vēsturē nav neviena kara, ko Krievija pati būtu izbeigusi pēc savas iniciatīvas. Tikai spiediens pret to var to piespiest izbeigt šo karu.
Ukraina šobrīd ir vienīgais vairogs, kas pasargā Eiropu no “krievu pasaules”. Tāpēc nepieciešamas spēcīgas drošības garantijas, atbalsts un spēcīgas sankcijas, lai piespiestu Kremli mitēties. Zelenskis atzīmēja, ka Krievija pārtrauks šo karu tiklīdz ieraudzīs par vienu iemeslu vairāk mieram, nevis karošanai.
Savukārt frontē nav svētku dienu vai brīvdienu un smagas kaujas turpinās visu diennakti. Iespēju robežās gan kādu svētku sajūtu karavīri mēģina gūt – ierakumos vietām kādam arī izdevies uzstādīt mazu eglīti un pie tās piemin kritušos biedrus.
Kopumā Krievijas armija ar milzīgiem zaudējumiem tomēr arī decembrī turpināja virzību uz priekšu dziļāk Ukrainā. Kā liecina pašu ukraiņu analītiskā projekta “Deepstate” dati, decembrī agresora armijai Ukrainā izdevās iekarot 445 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes un šis temps ir nedaudz lēnāks, nekā iepriekšējā mēnesī.
Nedaudz samazinājusies uzbrukumu intensitāte, salīdzinot ar novembri, savukārt visintensīvākās cīņas bijušas Slovjanskas virzienā Doneckas apgabalā. Gada griezumā, Krievijas armijai Ukrainā izdevies no jauna iekarot apmēram 1% Ukrainas zemes, bet vissmagākās cīņas bija un joprojām ir Pokrovskas un Mirnohradas apkaimē Doneckas apgabalā. Tur pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba datiem, notiek aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu.
Kopumā gada laikā Doneckas apgabalā Krievijai izdevies iekarot ap 100 apdzīvotām vietām, bet ukraiņu kontrolē joprojām ir ap 30% teritorijas. Savas mājas pamest un evakuēties gada laikā tur nācies vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku,
bet tie, kas palikuši dzīvot ciemos un pilsētās tuvu frontei, to dara ļoti skarbos apstākļos – komandantstundas tur ilgst pat 20 stundas diennaktī un kopumā cilvēki ir aicināti evakuēties. Arī Kramatorska un Slovjanska gada izskaņā piedzīvoja arvien spēcīgākus uzbrukumus, kuros iet bojā gan civiliedzīvotāji, gan nogalināti arī vairāki žurnālisti.
Pagājušā gadā Krievijas armija tika klāt vēl vienam Ukrainas apgabalam – tā ielauzās arī Dņipropetrovskas apgabalā, kur pie tā robežas šobrīd ieņemtas vairākas apdzīvotās vietas. Taču gada izskaņā Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli un okupantu armijas virzība tur šobrīd apturēta. Līdz ar to cīņa par brīvu un neatkarīgu Ukrainu turpinās arī šajā jaunajā gadā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.