Apodziņu aizsardzībai Latvijā ir aļauts veidot mikroliegumus, taču lielākā daļa apodziņu dzīvotņu šobrīd nav pienācīgi aizsargāta, uzsver LOB.
Biedrībā arī uzskata, ka maksimālā pieļaujamā mikrolieguma platība – desmit hektāru – nav pietiekama, lai nodrošinātu pat viena apodziņu pāra ligzdošanas teritorijas aizsardzību. Tomēr pat šādi – nelieli – mikroliegumi ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu vecu mežu pieejamību.
Ņemot vērā apodziņa prasības pēc dzīvotnes un vājo dzīvotņu aizsardzību, būtiskākais drauds tam ir pašreizējā mežsaimniecības prakse – vecu mežu izciršana, mežu sadrumstalošana ar kailcirtēm, mežizstrādes veikšana ligzdošanas laikā, kas ne tikai rada traucējumus, bet arī iznīcina putnu ligzdas, akcentē LOB.
Tāpēc 2026. gadā biedrība uzmanību vērš uz apodziņa un citu ar veciem mežiem saistītu sugu aizsardzību – gan iestājoties par to, lai meža apsaimniekošanas likumi un noteikumi būtu dabai labvēlīgi, gan rosinot konkrētu – dabai īpaši svarīgu – mežu aizsardzību.
Apodziņš ir nometnieks, tomēr ārpus ligzdošanas sezonas tas var klejot ārpus savas teritorijas un reizēm pat ārpus meža. Tā kā iecienīts apodziņa medījums ir mazi putni, retumis var paveikties šo pūcīti novērot arī pie putnu barotavas. Ja izdodas apodziņu novērot dabā, LOB aicina reģistrēt šo putna novērojumu portālā “Dabasdati.lv”.
Drīzumā biedrība izziņos tematisku 2026. gada putna zīmējumu konkursu.
Gada putna akcija, ko 1996. gadā Latvijā aizsāka LOB, norisinās jau 31. reizi.