Latvijas Žurnālistu asociācija nosoda Rēzeknes domes rīcību
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) stingri nosodījusi Rēzeknes valstspilsētas domes rīcību attiecībā pret Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) žurnālistu Teni Bikovski, raksturojot to kā “klaju varas patvaļu”. Kā informē portāls jauns.lv, LŽA savā paziņojumā uzsver, ka notikušais nav uzskatāms par vienkāršu pārpratumu vai komunikācijas kļūdu, bet gan par apzinātu un sistēmisku mēģinājumu ierobežot preses brīvību, iebiedēt žurnālistu un liegt sabiedrībai piekļuvi svarīgai informācijai par politiskiem un finanšu lēmumiem.
Incidents notika 2025. gada 30. decembrī, kad žurnālists Tenis Bikovskis ieradās uz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības darba grupas sēdi, lai informētu sabiedrību par iespējamām izmaiņām Latgales vēstniecības “Gors” pārvaldības modelī. Neskatoties uz Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča iepriekš pausto aicinājumu uz vispusīgu dialogu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu, žurnālistam dalība sēdē tika liegta. Pašvaldības policijas iesaiste un žurnālista izraidīšana no sēdes notika bez tiesiska pamatojuma mediju klātbūtnes ierobežošanai.
Pašvaldības versija un mediju nostāja
Rēzeknes pašvaldība gan apgalvo, ka žurnālists esot izrādījis “klaju necieņu”, uzvedies provokatīvi un apzināti traucējis darba grupas darbu. Pašvaldība norāda, ka Bikovskis, ignorējot atkārtotus lūgumus atstāt telpu, atteicies pārtraukt filmēšanu un demonstrējis necieņu pret darba grupas locekļiem. Tādēļ tika iesniegts iesniegums Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par darba procesa traucēšanu. Tāpat pašvaldība plāno vērsties Latvijas Žurnālistu mediju padomē, lai izvērtētu žurnālista rīcības atbilstību profesionālās ētikas normām.
Savukārt Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) asi nosoda Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības un domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča rīcību. LSM valdes locekle Ieva Aile uzsvēra, ka preses brīvība ir demokrātiskas valsts pamatvērtība, un tās ierobežošana vietējā līmenī grauj uzticēšanos publiskajai varai un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem. LSM arī norāda, ka saskaņā ar likumu par presi žurnālistam ir tiesības vākt informāciju jebkādā likumā atļautā veidā, tostarp būt klāt, vērot un fiksēt pašvaldības darbu.
Konflikta konteksts un iespējamās sekas
Incidents notika laikā, kad sabiedrības uzmanības centrā bija Latgales koncertzāles “Gors” nākotnes pārvaldība un lēmumi par pašvaldības kapitālsabiedrību vadību. LŽA uzsver, ka mēģinājumi bloķēt mediju darbu šādos apstākļos ir jāvērtē kā apzināta sabiedrības tiesību uz informāciju graušana. Asociācija arī norāda, ka šāda rīcība ir vērtējama kā ļaunprātīgu tiesvedības procesu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) pazīme, cenšoties ar institucionāliem resursiem un draudiem panākt, lai žurnālists atturētos no profesionālo pienākumu pildīšanas.
LŽA aicina Rēzeknes domi publiski atvainoties par notikušo un pieprasa nekavējoties izbeigt darbības, kas vērstas pret preses brīvību un žurnālistu profesionālo darbību. Šis gadījums aktualizējis diskusijas par preses brīvības ierobežošanu Latvijā un uzsver nepieciešamību aizsargāt žurnālistu tiesības un nodrošināt viņu brīvu piekļuvi informācijai.