Āfrikas studenti Rīgā kaldina savu priesterības ceļu
Kā ziņo telekanāls TV3, Latvijas Romas katoļu baznīca saskaras ar jaunu priesteru trūkumu, taču risinājums rodies no tālienes – Nigērijas. Trīs jaunie vīrieši no karstās Āfrikas zemes pirms nepilniem diviem gadiem ieradās aukstajā Latvijā, lai apgūtu katoļu garīdzniecības zinības Rīgas Starpdiecēžu augstākajā garīgajā seminārā. Viņu klātbūtne ne tikai piepilda semināra auditorijas, bet arī nes jaunas vēsmas un dinamiku Latvijas katoļu draudzēs, apliecinot baznīcas globālo raksturu.
Šie trīs studenti – Nzubečukvu Džuds-Tedējs Nsofors, Paškal-Trinitas Mbanugohuns Stenlijs Maneke un Agbaefuna Džonpols Čidībele – ir daļa no plašākas tendences, kurā Āfrikas kontinenta jaunieši dodas kalpot Eiropas valstīs, saskaroties ar garīdzniecības aicinājumu krīzi. Latvijas gadījumā vietējo jauniešu interese par priesterību ir mazinājusies, tāpēc baznīca meklē risinājumus ārzemēs. Saskaņā ar ziņām, Latvijā darbojas apmēram 160 priesteru un 100 klostermāsu, kas nav pietiekami, lai apkalpotu aptuveni 500 000 katoļticīgo Latvijā.
Pirmie soļi Latvijā: kultūru sadursme un adaptācija
Sākotnējais posms Latvijā nebija viegls. Studenti atzīst, ka adaptēšanās jaunajai videi prasīja laiku un pūles. Viņu pieredze atspoguļo latviešu klusumu un atturību pretstatā Nigērijas kultūrai raksturīgajam smiekliem un atvērtībai. Taču semināra ikdiena pakāpeniski kļuvusi par vietu, kur šīs atšķirības nevis šķeļ, bet gan bagātina kopējo pieredzi.
Agbaefuna Džonpols Čidībele, viens no studentiem, dalījies iespaidos par pirmo pieredzi Latvijā, ieskaitot piedalīšanos svētceļojumā uz Aglonu, kas bijis fiziski un garīgi izaicinošs, bet vienlaikus spēcinošs. Viņš arī piebilst, ka sākotnēji nezinājis, kur atrodas Latvija, jo bieži jaucis Baltijas valstis.
Seminārs un tā nozīme Latvijas katoļu baznīcā
Latvijas Starpdiecēžu augstākais garīgais seminārs Rīgā ir galvenā vieta, kur tiek sagatavoti topošie katoļu priesteri Latvijā. Seminārā šobrīd kopumā mācās astoņi studenti, no kuriem tikai trīs ir vietējie. Kā atzīst semināra garīgais tēvs Toms Priedoliņš, agrāk situācija bija citāda – viņa laikā, deviņdesmito gadu beigās, seminārā bija 45 studenti, bet pēdējos gados skaits samazinājies līdz mazāk nekā 20.
Šī studentu kopiena, kurā ir pārstāvētas dažādas tautības, atgādina par baznīcas globālo dimensiju un to, ka ticības ceļš neaprobežojas ar valstu robežām. Tā ir arī atbilde uz demogrāfisko situāciju Latvijā, kur kopš 1991. gada ir negatīvs dabiskais pieaugums, samazinoties iedzīvotāju skaitam.
Globālā baznīca un Latvijas izaicinājumi
Priesteru trūkums nav unikāls Latvijas problēma; tas ir globāls izaicinājums, ar kuru saskaras daudzas Eiropas valstis, kurās vērojams draudžu locekļu skaita samazinājums. Latvijas Romas katoļu baznīca, kas gadsimtiem ilgi ir veidojusi neatņemamu valsts kultūrvēsturiskās ainavas daļu, ir nonākusi situācijā, kurā vietējo jauniešu aicinājums uz garīdzniecību ir mazinājies.
Šajā kontekstā Āfrikas studentu klātbūtne Latvijā ir nozīmīga ne tikai viņu personīgajai attīstībai un kalpošanai, bet arī visas Latvijas katoļu kopienas revitalizācijai. Viņi atgādina, ka baznīca ir dzīva, adaptīva un spēj integrēt dažādas kultūras, lai turpinātu savu misiju.
Nigēriešu studentu loma draudzēs
Trīs Nigērijas studenti, kuri pašlaik apgūst garīdzniecības zinības Rīgā, drīzumā plāno pievienoties saviem tautiešiem, kas jau kalpo Latvijas draudzēs. Šobrīd Latvijā jau darbojas divi priesteri no Nigērijas, kas vada dievkalpojumus latviešu valodā. Šī studentu paaudze ir gatava ne tikai saņemt zināšanas, bet arī dalīties ar savu ticību un kultūru, bagātinot Latvijas garīgo vidi. Viņu klātbūtne ir apliecinājums tam, ka ticības ceļš ir universāls un spēj vienot cilvēkus neatkarīgi no viņu izcelsmes.