2026. gads “Delfi” redakcijai iezīmēsies kā pārbaude spējai saglabāt skaidru fokusu laikā, kad informācijas troksnis, emocijas un politiskā spriedze sasniegs jaunu intensitāti. Šādos apstākļos mūsu galvenais mērķis būs spēja patiesi saklausīt un būt kopā ar auditoriju.
15. Saeimas vēlēšanas Latvijā paredzētas 2026. gada 3. oktobrī. Lai šajā saspringtajā laikā nenogrimtu nebūtiskajā, bet koncentrētos uz to, kas svarīgs mūsu lasītājiem, izvēlējāmies trīs tēmas, kurām pievērsīsim pastiprinātu uzmanību. Tās noteicām, apvienojot trīs rādītājus: “Delfi” lasītāju aptauju, “Delfi” darbinieku aptauju un “Eirobarometra” Latvijas iedzīvotāju aptauju.
Lasiet arī
Man nav atbildes, vai tas ir pārsteidzoši vai nē, taču rezultāti visās trīs aptaujās ir ļoti līdzīgi. Mūsu – “Delfi” – trīs galvenās tēmas, par ko 2026. gadā veidosim vairāk satura, būs valsts drošība un aizsardzība, dzīves dārdzība un veselības aprūpe.
Tas nenozīmē, ka vēlēšanas uzskatām par mazāk būtisku tematu – tās jebkurā gadījumā caurvīs visu gadu. Varu atklāt, ka arī mēs rīkosim “Delfi TV” debates latviešu valodā, kurām kā žanram tradicionāli ir bijusi nozīmīga loma vēlētāju izvēlēs.
Vienlaikus minētajās tēmās vēlējāmies noteikt fokusu, lai gadā, kad emocijas un sabiedrību polarizējošas diskusijas tikai pieaugs, mēs spētu skaidrāk pieturēties pie tā, kas patiesi ir būtisks jums. Īpaši svarīgi būs strādāt pie līdzsvara, kas, varbūt nedaudz vienkāršojot, ļauj atspoguļot gan optimistisku, gan pesimistisku skatījumu uz dzīvi. Piemēram, gada nogalē sociālajos tīklos kā kalnietis Dankans Makleods atdzīvojās populārais vispārinājums, ka Latvija atrodas pēdējā vietā “Eurostat” datos un vispār te viss ir pavisam slikti. Uzskatu, ka ir svarīgi skaidrot, ka tā ir manipulācija, jo ne tikai kopš neatkarības atgūšanas, bet arī pēdējā desmitgadē vairākās jomās dzīve Latvijā ir ievērojami uzlabojusies.
Lasiet arī
Labu piemēru min ekonomists Pēteris Strautiņš, atgādinot, ka ļoti iespaidīgs ir nabadzības kritums atsevišķos parametros, kas vēl nesen bija nomācoši augsti. 2014. gadā gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzina, ka nevar atļauties iegādāties jaunu, nelietotu apģērbu. Tas nozīmē, ka viņi to nepirka vispār vai iegādājās lietoto apģērbu veikalos. Šī nabadzības forma joprojām ir realitāte aptuveni desmitajai daļai iedzīvotāju. Nav šaubu, ka katrs atlikušais procentpunkts ir viens par daudz, taču neredzēt šādas izmaiņas un tajā pašā laikā bazūnēt par “Latviju pēdējā vietā” ir neproduktīvi.
Vienlaikus mums kā redakcijai jāspēj nodrošināt arī tāds saturs, kas meklē atbildes uz pavisam nepatīkamiem, bet būtiskiem jautājumiem. Ja mājsaimniecību ienākumi turpina augt, tad kā mazināt pieaugošo ienākumu nevienlīdzību? Vai mēs vispār panāksim Lietuvu un Igauniju dzīves līmenī un ienākumos? Ja jā, tad kad un kā? Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO un pasaules attīstītākās valstis apvienojošajā “klubā” OECD politiskajai elitei patiesi ir vīzija un rīcības plāns, kurp Latvijai vajadzētu virzīties? Kā panākt, lai Latvija būtu valsts, kurā jaunieši vēlas palikt un emigranti atgriezties? Par šiem jautājumiem, optimisms nemaz nerodas.
Lasiet arī
Domājot par pesimistiem un optimistiem, nedrīkstam iekrist arī klišejiskajās žurnālistu lamatās par otru viedokli, tāpēc ka grāmatā rakstīts, ka tādu vajag. Ja žurnālists paskatās pa logu un redz, ka līst lietus, viņa uzdevums nav piezvanīt otrai pusei un pajautāt, vai tiešām līst. Viņa uzdevums ir pateikt, ka līst. Ar to vēlos teikt, ka, lai arī “Delfi” redakcionālajās vadlīnijās skaidri deklarējis redakcionālo politisko un nostājas neitralitāti, tomēr redakcijai nav jāievēro “viltotā līdzsvara” (false balance) pieeja. “Delfi” neizvēlas tādus avotus un nepublicē tādus viedokļus, kuri ietver naida runu, dezinformāciju, aicinājumu uz vardarbību pret konkrētām sabiedrības grupām, rasismu, demokrātiskas iekārtas apdraudēšanu, antisemītismu un citu krimināli sodāmu uzskatu paušanu.
“Delfi” 2026. gadu uzsāks apmēram 100 cilvēku sastāvā, 57 no tiem strādā redakcijā. Ja nekļūdos, šobrīd esam lielākā komercmediju redakcija Latvijā, kurā ir šāds ar darba līgumiem nodarbināto skaits. Mūsu uzdevumu saraksts ir garš: no izklaides, politikas, sporta un kultūras jaunumu tēmām, receptēm, video montāžas līdz viedokļu daudzveidībai, analītikai un pētniecībai. Mums būs jāspēj strādāt intensīvos darba apstākļos un, ja sanāks kļūdīties, tad to arī tā jāatzīst. Tāpat nedrīkst kautrēties lepoties. “Delfi” radītais saturs šogad ir spējis noturēt savas pozīcijas, piesaistot vērienīgu auditoriju: gada nogalē mums ir vairāk nekā 35 tūkstoši abonentu, bet portālu vidēji mēnesī šogad, vēl neieskaitot neaprēķinātos “Gemius” decembra datus, apmeklēja 761 tūkstotis unikālo lasītāju. Tas interneta mediju vidū bija augstākais rādītājs. Tāpat saņemtas vairākas nozares balvas un sasniegti statistikas rekordi.
Lasiet arī
Novembrī “Delfi TV” video satura skatījumu skaits, kas tiek fiksēts, ja skatījums ilgst vairāk nekā trīs sekundes, pārsniedza astoņus miljonus. Cits vērienīgs rādītājs bija pašvaldību vēlēšanu teksta tiešraide, ko “Delfi” nodrošināja šogad 7. un 8. jūnijā. Tā kopumā sasniedza 267 075 lapu skatījumus, kas Latvijas vietvaru vēlēšanu kontekstā ir “Delfi” lasītāju intereses rekords.
Lasiet arī
Es strādāju nozarē, kur aizokeāna tehnoloģiju giganti ir sakropļojuši vietējo mediju reklāmas tirgu. Šobrīd izdzīvot un augt var tikai tad, ja ieklausies auditorijā, esi gatavs pastāvēt par savām vērtībām un dažādo ienākumu avotus – lai būtu ne tikai tradicionālā reklāma, bet, piemēram, arī inovācijas, abonēšana, lokālie un starptautiskie granti. Tā strādājot, jābūt atklātai sarunai ar lasītājiem, kas tieši ir tas, ko darām. To apņemos arī turpmāk.
Vēlu jums visiem laimīgu 2026. gadu!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit