Jauna interpretācija klasikai
Flāmenko balets no Katalonijas Rīgā prezentēs savu visambiciozāko un drosmīgāko projektu – izrādi «Romeo un Džuljeta». Šajā iestudējumā Viljama Šekspīra nemirstīgā traģēdija piedzīvo jaunu lasījumu, atklājot mūžīgās tēmas par mīlestības un naida, dzimtas saišu un personīgās identitātes pretimstāvēšanu. Izrāde notiks 23. janvārī plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī.
Izrāde pārdomā klasisko sižetu, izmantojot flāmenko uguns kaisli, mūsdienu dejas smalkumu un džezam raksturīgo piesātināto krāsu paleti. Emociju dziļums un tradīciju ievērošana padara šo darbu par spilgti izteiktu tēlotās ilgošanās un varoņu kvēlojošo jūtu valodu.
Mīlestības un naida dejas
Traģēdija «Romeo un Džuljeta» atstāsta divu jaunu sirdis pārplūdinājušās mīlestības stāstu, kas zem maigas ģitāru skanēšanas uzdrīkstas izaicināt naidīgajās dzimtās valdošos nežēlīgos ieradumus. Pasaulē, kur zobeni zaudē savu spēku, viņi izlemj par slepenu laulību. Pēc konfliktu un izmisuma virknes, mīlnieki izvēlas nāvi, nevēloties pastāvēt atsevišķi. Viņu traģiskais fināls kļūst par mūžīgās mīlestības simbolu, un gaisma, kas dzimst viņu bojāejā, salīdzina divas dzimtas, kas ilgi cīnījušās savstarpēju aizvainojumu dejā. Flāmenko šeit skan starp asarām un viņu sirdis plosīto, nemirstīgo mīlestību.
Montagjē un Kapuleti stāsts tiek pārcelts citā dimensijā, kur ikviena dejas kustība atklāj sāncensības sarežģīto dabu. Tā vairs nav burtiska konflikta izpausme, bet kļūst par metaforu cilvēka iekšējām un ārējām cīņām. Caur flāmenko dejotāji emocijas pauž tik spēcīgi, ka šķiet, it kā tie pārvarētu gravitāciju, nododot gan laimes mirkļus, gan sāpju dziļumu. Mūsdienu deja horeogrāfijai piešķir svaigumu un drosmīgu novatorismu.
Mūzika un skatuves valoda
Izrādes muzikālo audumu veido džeza ritmi un harmonijas, radot dzīvu sakausējumu, kas izdzēš robežas starp žanriem. Mūziķi, izmantojot bagātīgu un daudzveidīgu instrumentāriju, piepilda telpu ar skaņām – no nostalģiskām melodijām līdz spožām improvizācijām, kas raisa tādu pašu nenoteiktību un kaisli, kas moka varoņus. Mūzikas un dejas savienojums rada pilnīgas iegremdēšanās atmosfēru, kur improvizācija piešķir iestudējumam autentiskumu un nepārtrauktas atjaunošanās sajūtu.
«Romeo un Džuljeta» tiecas pārvarēt laika un telpas robežas, iekļaujot teatrālus momentus tiešai mijiedarbībai ar skatītājiem. Skatītāji jūt sevi nevis kā ārējus novērotājus, bet kā notiekošā daļu, iesaistītus emociju plūsmā, kas dzimst uz skatuves un zālē. Šāda pieeja samazina distanci starp māksliniekiem un skatītājiem, veidojot mūsdienīgu, personīgu un patiesi dzīvu pieredzi.
Mākslinieciskais risinājums
Kostīmi un scenogrāfija kļūst par svarīgu šī mākslinieciskā vēstījuma daļu. Katrs elements – no silueta līdz krāsu risinājumam – ir pārdomāts, lai atspoguļotu varoņu iekšējos un ārējos konfliktus. Caur faktūrām, krāsām un formām uzskatāmi atklājas darba pamatā esošā mīlestības un naida divējādība.
Flāmenko balets no Katalonijas pēc pelnītās tiesībām tiek uzskatīts par novatoru dejas pasaulē, drosmīgi adaptējot klasiskos sižetus spilgtajai un daudzpusīgajai flāmenko tradīcijai un radot unikālu mākslas stilu dialogu.