Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrūk Krievijas dienvidiem
Naktī uz trešdienu Ukrainas bezpilota lidaparāti (droni) veikuši uzbrukumu Krievijas dienvidu piejūras pilsētai Tuapse Krasnodaras apgabalā. Krievijas amatpersonas ziņo, ka uzbrukumā bojātas vairākas dzīvojamās ēkas, taču cietušo nav.
Vietējie avoti Telegram ziņo par aptuveni 40 sprādzieniem, kas dzirdēti Tuapses apkārtnē, un liecina par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību. Krievijas aviācijas uzraudzības aģentūra paziņojusi, ka tuvējā Soči lidosta uz laiku slēgta drošības apsvērumu dēļ.
Tuapse ir nozīmīga ostas pilsēta Melnās jūras krastā, kur atrodas viena no lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Šī infrastruktūra ir bijusi vairāku Ukrainas dronu uzbrukumu mērķis kopš kara sākuma.
Krievijas masveida dronu uzbrukums Ukrainai
Savukārt Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 127 trieciendroniem “Šahed” un dažādiem droniem-imitatoriem. Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt lielāko daļu no tiem.
Krievijas masveida uzbrukumu mērķis bieži ir Ukrainas enerģētikas infrastruktūra, cenšoties radīt apstākļus bez elektrības un apkures, īpaši aukstā laikā. Ziņots par uzbrukumiem arī rūpniecības objektiem un ostu infrastruktūrai, piemēram, Odesas apgabalā, kur iepriekšējos uzbrukumos bojātas ostas un rūpniecības ēkas, kā arī notikuši elektroapgādes pārtraukumi.
Dronu kara attīstība un nozīme
Abas puses arvien plašāk izmanto bezpilota lidaparātus gan izlūkošanas, gan triecienu veikšanai. Droni ir kļuvuši par nozīmīgu kara elementu, kas būtiski maina kaujas lauka dinamiku.
Ukraina ir attīstījusi savu dronu ražošanas spēju, un Latvijas iniciatīvas ietvaros tiek veidota Dronu koalīcija Ukrainas atbalstam, lai nodrošinātu valsti ar nepieciešamajiem droniem.
Ukrainas bruņotie spēki ir ieviesuši motivācijas sistēmu, kurā karavīri par iznīcinātu ienaidnieka tehniku vai personālu saņem punktus, ko var apmainīt pret aprīkojumu, tādējādi sekmējot gan motivāciju, gan kaujas datu analīzi.
Iepriekšējie notikumi un konteksts
Šādi uzbrukumi ir kļuvuši par regulāru parādību abu valstu attiecībās. Krievija bieži mērķē uz Ukrainas ostām un enerģētikas objektiem, cenšoties paralizēt loģistiku un izraisīt elektroapgādes traucējumus.
Savukārt Ukrainas droni ir vērsti uz Krievijas enerģētikas infrastruktūru, tostarp naftas un gāzes pārstrādes objektiem, lai vājinātu tās ekonomisko potenciālu.
Melno jūru reģions bieži vien kļūst par šādu uzbrukumu epicentru, radot arī nopietnas ekoloģiskas sekas, piemēram, naftas produktu noplūdes.