Paredzamas izmaiņas patēriņa cenās: pieaug akcīzes nodoklis

Kopš 2026. gada 1. janvāra Latvijā stājušās spēkā izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs vairākām preču grupām, tostarp naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem un dabasgāzei. Kā informē portāls jauns.lv, šīs izmaiņas paredz, ka patērētājiem jārēķinās ar iespējamu preču sadārdzinājumu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka izmaiņas skar gan degvielas cenas, gan tabakas izstrādājumu un dabasgāzes tarifus.

Precīzākas akcīzes nodokļa likmes degvielai ir noteiktas, piemēram, svinu nesaturošam benzīnam par 1000 litriem likme pieaugusi no 532 eiro (2025. gadā) līdz 555 eiro (2026. gadā). Savukārt svinu saturošam benzīnam likme palielinājusies no 617 eiro līdz 640 eiro par 1000 litriem. Dīzeļdegvielas likme par 1000 litriem ir pieaugusi no 467 eiro līdz 492 eiro.

Šīs izmaiņas ir daļa no plānotajiem grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas tika virzīti kopā ar 2026. gada valsts budžeta likumprojektu. Akcīzes nodokļa mērķis ir ne tikai palielināt valsts budžeta ieņēmumus, bet arī veicināt sabiedrības veselības uzlabošanu un vides aizsardzību, ierobežojot kaitīgu preču patēriņu.

Sadārdzinās degviela, tabakas izstrādājumi un dabasgāze

Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā no 2026. gada 1. janvāra jārēķinās ar degvielas mazumtirdzniecības cenu pieaugumu. Paredzams, ka benzīna un dīzeļdegvielas cena par litru varētu palielināties par aptuveni 0,03 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet autogāzei – par aptuveni 0,07 eiro, ieskaitot PVN.

Arī tabakas izstrādājumu cenas pieaugs. Vienas paciņas cigarešu cena varētu sadārdzināties par aptuveni 0,62 eiro, ieskaitot PVN. Cigarešu un cigarillu paciņu cenas varētu augt par 0,45 eiro, smēķējamās tabakas 40 gramu paciņā – par 0,86 eiro. Karsējamās tabakas 5,4 gramu paciņā cena varētu pieaugt par 0,27 eiro, bet elektroniskās smēķēšanas ierīces ar diviem mililitriem e-šķidruma – par 0,15 eiro. Nikotīna spilventiņu iepakojums (14 grami) sadārdzināsies par aptuveni 0,39 eiro.

Dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecībās kā kurināmo, akcīzes nodokļa likme ir palielināta no 0,00380 eiro par kilovatstundu (kWh) līdz 0,00595 eiro par kWh. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām, kas patērē 1000 kWh mēnesī, akcīzes nodokļa rēķins pieaugs par aptuveni 2,15 eiro mēnesī.

Izmaiņas akcīzes nodoklī: konteksts un mērķis

Šīs akcīzes nodokļa izmaiņas ir daļa no plašākas nodokļu politikas izmaiņu paketes, kas vērsta uz valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu un noteiktu patēriņa paradumu ierobežošanu. Finanšu ministrija norāda, ka akcīzes nodoklis ir instruments, kas palīdz samazināt kaitīgu preču, piemēram, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu, patēriņu, kā arī mazināt videi nelabvēlīgo produktu, piemēram, degvielas, izmantošanu.

Vēsturiski akcīzes nodokļa likmes ir pakāpeniski palielinātas, lai gan šogad stāsies spēkā konkrēti pieaugumi. Piemēram, degvielas cenām ir paredzēts ikgadējs pieaugums nodokļu dēļ.

Interesanti, ka ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir paaugstinājušas nodokļus, piemēram, Polijā tika piemērots prezidenta veto nodokļu celšanai.

Komersantiem jāveic inventarizācija

Līdz ar akcīzes nodokļa likmju maiņu, komersantiem, kas iesaistīti tabakas izstrādājumu, naftas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu apritē, ir jāveic esošo preču krājumu inventarizācija. Tāpat jāaprēķina akcīzes nodokļa starpība un jāiemaksā tā valsts budžetā. Šis pienākums neattiecas uz dabasgāzi.

Šī procedūra ir nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu nodokļu administrēšanu un novērstu iespējamās atšķirības starp iepriekšējām un jaunajām likmēm. Valsts ieņēmumu dienests sniedz detalizētu informāciju un metodiskos materiālus par šiem procesiem savā tīmekļa vietnē.

Nākotnes perspektīvas un citi nodokļu jaunumi

Neskaitot minētās akcīzes nodokļa izmaiņas, 2026. gadā Latvijā plānots arī palielināt minimālo darba algu līdz 780 eiro un neapliekamo minimumu līdz 550 eiro. Tāpat paredzētas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēs atsevišķiem pārtikas produktiem, kas stāsies spēkā no gada vidus.

Tiek prognozēts, ka šīs nodokļu izmaiņas kopumā veicinās valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un varētu mazināt atsevišķus ikdienas izdevumus, vienlaikus stiprinot valsts ekonomisko stabilitāti.