Budžeta deficīts pārsniedz miljardu eiro

Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts Latvijā šī gada vienpadsmit mēnešos ir pārsniedzis vienu miljardu eiro, sasniedzot 1,032 miljardus eiro. Kā ziņo avīze Diena, šis deficīts veidojies, valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem sasniedzot 15,946 miljardus eiro, bet izdevumiem – 16,978 miljardus eiro. Datus par budžeta izpildi publicējusi Valsts kase, un tos apstiprinājusi Finanšu ministrija (FM).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis ir ievērojams deficīta pieaugums. Pirms gada attiecīgajā periodā valsts konsolidētajā kopbudžetā bija vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā. Šī gada deficīts galvenokārt skaidrojams ar strauji augošajiem valsts budžeta izdevumiem, īpaši saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanu, kā arī aizsardzības vajadzībām.

Izdevumu kāpums un tā galvenie virzītāji

Kopbudžeta izdevumi šī gada vienpadsmit mēnešos pieauguši par 1,4 miljardiem eiro jeb 8,8% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sasniedzot gandrīz 16,978 miljardus eiro. FM skaidro, ka izdevumu kāpums pamatā saistāms ar:

  • Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugumu ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai: par 636,6 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, kopā sasniedzot 1,2 miljardus eiro.
  • Lielākiem pamatbudžeta izdevumiem aizsardzības sektorā: par 222,8 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, kopā veidojot 1,3 miljardus eiro. Šie izdevumi ietver ne tikai pretgaisa aizsardzībai novirzītos 200 miljonus eiro, bet arī speciālo militāro transportlīdzekļu iegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām, kā arī aizsardzības īpašuma pārvaldīšanu un būvniecību, ņemot vērā Sēlijas poligona pārņemšanu. Tāpat vairāk izdots NBS un Starptautisko operāciju personālsastāva atalgojumam, palielinoties karavīru skaitam.

Papildus tam, ka valsts pamatbudžets uzrāda deficītu 1,7 miljardu eiro apmērā šī gada 11 mēnešos, valsts speciālajā budžetā, pašvaldību budžetā un citu atvasināto publisko personu budžetos veidojies pārpalikums attiecīgi 473,6 miljoni eiro, 84,3 miljoni eiro un 98,2 miljoni eiro.

Vispārējās valdības budžeta deficīta prognozes un riski

Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, īstenojot visas plānotās investīcijas, vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā varētu sasniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis rādītājs ir atbilstošs likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim. Tomēr nākamajos gados prognozes liecina par iespējamu deficīta pieaugumu virs pieļaujamā līmeņa, ja netiks veiktas politikas izmaiņas. Piemēram, nemainīgas politikas scenārijā budžeta deficīts vidējā termiņā varētu sasniegt 3% 2026. gadā, 4,1% 2027. gadā, 3,7% 2028. gadā un 3,9% 2029. gadā.

Šīs prognozes tapis augstas nenoteiktības apstākļos. Starp galvenajiem riskiem tiek minēti iespējamie tirdzniecības konflikti, kas varētu bremzēt Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsmi, kā arī reģionālie ģeopolitiskie izaicinājumi. Paredzams, ka inflācija 2025. gadā varētu turpināt būt mērena, prognozējot 3,5% pieaugumu, ko ietekmē pārtikas cenu kāpums un siltuma tarifu paaugstinājums. Savukārt 2026. gadā inflācija varētu samazināties līdz 2,3%, stabilizējoties 2,2% līmenī turpmākajos gados.

Ekonomiskās attīstības tendences un budžeta perspektīvas

Neskatoties uz budžeta deficītu, Latvijas ekonomika kopumā uzrāda atkopšanos. 2025. gadā ekonomikas izaugsme ir pārsniegusi iepriekšējās prognozes, ko veicināja gan Centrālās statistikas pārvaldes datu revīzijas, gan spēcīga ražošanas nozaru izaugsme, īpaši apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu būt 1,7–2,0%, bet 2026. gadā tas gaidāms vēl straujāks nekā 2025. gadā, ko turpinās nodrošināt investīciju kāpums, kā arī eksporta un privātā patēriņa atgūšanās.

Tomēr jāņem vērā, ka vidējā termiņā fiskālā telpa ir negatīva, un papildu finansējums jauniem prioritāriem pasākumiem ir ierobežots. Papildu līdzekļi nepieciešami arī aizsardzībai, kas atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai 2026. gadā veidos 4% no IKP, bet 2027.–2029. gadā – ap 5%.

Finanšu ministrijas un Valsts kases loma

Finanšu ministrija (FM) un Valsts kase ir atbildīgas par valsts finanšu pārvaldību un budžeta izpildes uzraudzību. FM regulāri aktualizē budžeta prognozes, ņemot vērā jaunākos datus, makroekonomiskās tendences un valdības lēmumus. Valsts kase nodrošina valsts finanšu pārvaldības drošību un efektivitāti, sniedzot datus par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Tās sniegtā informācija ir pamats gan esošās situācijas analīzei, gan turpmāko prognožu izstrādei.

Lai gan kopbudžeta deficīts pārsniedzis miljardu eiro, ir svarīgi sekot līdzi turpmākajām tendencēm un Finanšu ministrijas un valdības veiktajiem pasākumiem budžeta līdzsvara nodrošināšanai gan īstermiņā, gan vidējā termiņā.