Reģionālā situ”cija 2026. gada sākumā

Tuvo Austrumu un Āzijas reģionos 2026. gada sākumā valda visai trausls miers, ko aizēno neskaidras nākotnes perspektīvas. Lai gan 2025. gadā tika panākta vienošanās par pamieru starp Izraēlu un “Hamās”, izbeidzot asiņaino karu Gazas joslā, cerības uz ilgstošu mieru ir minimālas. Abas puses turpina viena otru apsūdzēt pamiera pārkāpšanā, radot spriedzi, kas var jebkurā brīdī pāraugt jaunā konfliktā. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Izraēlai 2025. gadā izdevās gūt arī virkni citu militāru panākumu, tostarp cīņā pret Irānas režīmu, taču šīs uzvaras nav spējušas radīt ilgstošu stabilitāti. Tuvie Austrumi kopumā ir nonākuši jaunā politiskās realitātes fāzē, kurā valsts un valsts konflikti pāriet uz cīņu par kontroles nostiprināšanu pār valsti. Šī fragmentētā un neaizsargātā vide rada ievērojamus ģeopolitiskos riskus visam reģionam, tostarp potenciālu “otrās fāzes” konfliktu starp Izraēlu un Irānu, kas tiek uzskatīts par ļoti iespējamu. Pašreizējais “bruņotais miers” ir gan darījumu, gan īslaicīgs. Tāpat ir novērojama spriedze Āzijā, īpaši saistībā ar ASV un Ķīnas attiecībām un teritoriālajiem strīdiem, kas rada bažas par turpmāko drošību un stabilitāti reģionā.

Izraēlas un “Hamās” kara sekas un turpinājums

2025. gada janvārī noslēgtais pamiera līgums starp Izraēlu un “Hamās”, kas izbeidza karu Gazas joslā, izrādījies tikai īslaicīgs atvieglojums. Jau martā Izraēla vienpusēji pārtrauca pamieru, atsākot gaisa triecienus un blokādi. Šie notikumi izraisījuši jaunu civiliedzīvotāju upuru un plašu humanitāro krīzi. Starptautiskā sabiedrība cenšas panākt jaunu vienošanos, taču spriedze starp abām pusēm ir augsta. “Hamās” ir noraidījis piedāvājumus pilnīgai pamiera garantijai, savukārt Izraēla pieprasa Gazas pilnīgu demilitarizāciju. Izraēlas militārās operācijas Gazas joslā un Rietumkrastā turpinās, radot arvien vairāk civiliedzīvotāju upuru un humanitāro ciešanu. Tiek prognozēts, ka situācija Gazā saglabāsies nestabila, ņemot vērā nenoteikto pēckara pārvaldes jautājumu un turpināto Izraēlas klātbūtni.

Neraugoties uz izsludinātajiem pamieriem, kas, sākot ar 2025. gada oktobri, mēģina stabilizēt situāciju, Izraēlas uzbrukumi pret palestīniešiem nav mitējušies. Kopš oktobra sākuma ir notikuši vairāki simti Izraēlas pārkāpumu, kas noveduši pie vairāk nekā 400 palestīniešu nāves. Šie uzbrukumi, kas notiek gan ar gaisa, gan artilērijas spēkiem, kā arī tiešiem šāviņiem, turpina sagraut Gazas infrastruktūru un radīt postījumus īpašumiem. Ir arī novērota 45 palestīniešu aizturēšana Gazā vien mēneša laikā. Turklāt Izraēla turpina bloķēt humāno palīdzību un iznīcināt infrastruktūru visā joslā. Lai gan ASV turpina uzstāt, ka pamiers ir spēkā, realitātē situācija ir tālu no stabilas.

Izraēlas un Irānas attiecību eskalācija

2025. gada jūnijā notikušais 12 dienu ilgais Izraēlas un Irānas karš ir ievērojami mainījis Tuvo Austrumu ģeopolitisko ainavu. Lai gan karš beidzās bez plašāka konflikta izcelšanās, Izraēlas līderi joprojām uzskata Irānas kodolprogrammu par eksistenciālu draudu. Pēc šī konflikta Irāna pastiprināti strādā pie savu ballistisko raķešu programmas atjaunošanas un kodolieroču izstrādes, neskatoties uz starptautisko sankciju spiedienu. Neseni dati liecina, ka Irāna ir palielinājusi urāna bagātināšanu līdz 90%, kas palielina iespēju jaunam militāram konfliktam ar Izraēlu 2026. gada pirmajā ceturksnī, jo diplomātiskās iespējas jaunai vienošanai ir slēgtas. Izraēlas premjerministrs Benjamin Netanjahu ir paudis stingru nostāju pret Irānas kodolprogrammu, un ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis stingras sekas, ja Irāna turpinās attīstīt savu bruņojumu. Irānas prezidents Masuds Pezeškians ir atbildējis ar apgalvojumu, ka Irāna ir “pilnā karā” ar ASV, Izraēlu un Eiropu, un ka valsts ir gatava jaunai cīņu kārtai. Irānas straujā raķešu arsenāla atjaunošana liecina, ka Izraēla nespēja pilnībā iznīcināt Irānas raķešu ražošanas jaudas. Izraēlas militārā izlūkdienesta vadītājs ir norādījis, ka Irāna jau ir atjaunojusi savu raķešu ražošanas jaudu. Uzsverama arī Irānas ārlietu ministra Abasa Aragči paziņojums, ka Irāna ir atjaunojusi visas savas “stratēģiskās iekārtas”, kas tika bojātas iepriekšējā konfliktā, un ka valsts ir “pilnībā gatava” jaunam karam.

Izraēla ir apņēmības pilna novērst Irānas kodolieroču iegūšanu un turpina stingri uzraudzīt Irānas kodolprogrammu. Ārlietu ministrs Gideons Saars ir uzsvēris, ka Irānas ballistiskās raķetes rada draudus ne tikai Izraēlai, bet arī Baltijas valstīm. Viņš arī apgalvoja, ka Izraēla cīnās par “brīvās pasaules vērtībām”, norādot, ka tas ir “globāls karš starp brīvo pasauli un Irānas radikālā ļaunuma asi”, ko atbalsta “autoritārs ass – Ķīna, Krievija un Ziemeļkoreja”.

Nestabilā situācija Āzijā

Āzijas reģionā 2026. gada sākumā turpina dominēt spriedze, kas saistīta ar ASV un Ķīnas savstarpējām attiecībām. 2025. gadā ASV, Donaldam Trampam atgriežoties prezidenta amatā, ir pastiprinājušas spiedienu uz Ķīnu, lai atturētu Pekinu no tālākas militāras un ekonomiskas ietekmes paplašināšanas. ASV galvenais mērķis ir kavēt Ķīnas darbības Eiropā un novērst tās iesaistīšanos citos reģionos, kas varētu novirzīt ASV resursus. Īpašas bažas rada Ķīnas potenciālā militārā darbība pret Taivānu, ko ASV un tās sabiedrotie turpina neatlaidīgi aizstāvēt. Ķīnas nacionālās drošības stratēģija skaidri norāda uz Ķīnu kā galveno konkurentu, paredzot turpmāku konfrontāciju un iespējamu eskalāciju Āzijas un Indo-Kluso okeānu reģionā. Papildus tam, turpinās arī konflikts starp Taizemi un Kambodžu, kas ir ne tikai teritoriāls strīds, bet arī lielo spēku – ASV un Ķīnas – ietekmes izpausme. Tāpat reģionā saglabājas spriedze saistībā ar Dienvidķīnas jūras teritoriālajiem strīdiem un citām drošības problēmām.

Ķīnas ārējās tirdzniecības pārpalikums 2025. gadā pārsniedza triljonu ASV dolāru, kas izraisījis globālu reakciju un brīdinājumus par iespējamām tirdzniecības barjerām. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicis bažas par tarifiem, bet Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vadephuls ir apmeklējis Pekinu, lai panāktu prognozējamību piegādes ķēdēs. Ķīna šo vizīti izmantoja, lai atgādinātu par savām pozīcijām attiecībā uz Taivānu, demonstrējot arvien lielāku ekonomisko un drošības politiku saistību. Reģionā pieaug arī militārā spriedze, piemēram, Ķīnas un Japānas drošības spēku manevri Japānas piekrastē un radaru “bloķēšanas” incidenti pret japāņu lidaparātiem. Šie notikumi liecina par jaunu “pelēkās zonas” taktiku izmantošanu, kas palielina risku neapdomīgām militārām darbībām.

Latvijas nostāja un reģionālās perspektīvas

Latvijas ārlietu ministrs Baiba Braže ir uzsvēris, ka Irānai nedrīkst būt kodolieroču un ka Latvija atbalsta Eiropas Savienības sankcijas pret Irānu, lai ierobežotu tās atbalstu Krievijai, kodolprogrammu un agresīvo reģionālo politiku. Vienlaikus tiek aicināts Izraēlu atturēties no tālākas eskalācijas, kas varētu radīt neparedzamas sekas arī ārpus Tuvo Austrumu reģiona. Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt drošību reģionā, tostarp Izraēlas nacionālo drošību. Latvijas nostāja attiecībā uz konfliktu Gazas joslā ir kritiska – tiek nosodīta Izraēlas lēmums paplašināt militārās operācijas, jo tas nav veicinījis konflikta risināšanu un var novest pie tālākas eskalācijas. Tomēr tiek arī uzsvērts Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un prasība “Hamās” nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus, nolikt ieročus un nodrošināt humāno palīdzību Gazai. Latvija arī turpina atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju, uzsverot, ka atbalsts Ukrainai ir vitāli svarīgs gan Eiropas drošībai, gan globālajai stabilitātei.

Tiek prognozēts, ka Tuvo Austrumu reģions arī turpmāk saskarsies ar nestabilitāti, jo nav izdevies panākt ilgstošu risinājumu palestīniešu jautājumā. Lai gan Ķīna cenšas veicināt stabilitāti un attīstību reģionā, tās pieaugošā ekonomiskā un politiskā ietekme rada arī jaunas problēmas. Latvijas ekonomiskās attiecības ar AAE, kas ir viens no svarīgākajiem tirdzniecības partneriem Tuvo Austrumu reģionā, turpina attīstīties, virzoties no tradicionālās eksporta attiecībām uz dziļākām industriālām partnerībām.