Jaunais gads, jaunā valūta: Bulgārija pāriet uz eiro
Bulgārija sāka jauno gadu, kļūstot par 21. valsti, kas pieņēmusi eiro, aizstājot nacionālo valūtu – Latvijas levas, kas nozīmē “lauva” un ir Bulgārijas simbols gadsimtiem ilgi. Šis nozīmīgais solis sperts gandrīz 20 gadus pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai. Pusnaktī Bulgārija atvadījās no levas, un uz Bulgārijas Nacionālā bankas ēkas tika projicēti attēli ar jaunajām eiro monētām. Kā informē telekanāls EuroNews, Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda silti sveica Bulgāriju “eiro ģimenē”, dēvējot eiro par “spēcīgu simbolu” kopīgām vērtībām un kolektīvajai spēka demonstrācijai.
Daudzi Bulgārijas iedzīvotāji pieņēma izmaiņas ar sajūsmu. “Lieliski! Tas darbojas!” sajūsmā izteicās 43 gadus vecais Dimitors pēc 100 eiro izņemšanas no bankomāta neilgi pēc pusnakts.
Politiskā elites cerības un tautas šaubas
Šīs valūtas maiņas iniciatīvu atbalstījušas vairākas Bulgārijas valdības, cerot, ka tā veicinās Eiropas Savienības nabadzīgākās dalībvalsts ekonomikas izaugsmi, stiprinās saites ar Rietumiem un pasargās no Krievijas ļaunprātīgās ietekmes. Tomēr Bulgārijas sabiedrība jau ilgu laiku ir bijusi sašķelta jautājumā par pāreju uz eiro. Daudzi baidās, ka jaunās valūtas ieviešana varētu izraisīt cenu pieaugumu un saasināt politisko nestabilitāti, kas plosās valstī.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs savā uzrunā neilgi pirms pusnakts pasākumu nodēvēja par “noslēdzošo soli” Bulgārijas integrācijā ES, un tūkstošiem cilvēku, ignorējot mīnus grādus, sapulcējās galvaspilsētā Sofijā, lai svinētu Jauno gadu un valsts pievienošanos eirozonai. Tomēr prezidents pauda nožēlu, ka par šo jautājumu nav noticis referendums ar tautas līdzdalību. “Šī atteikšanās bija viens no dramatiskajiem simptomiem dziļajai plaisai starp politisko eliti un tautu, ko apstiprināja masveida demonstrācijas visā valstī.”
Decembra vidū Bulgārijā notika pretkorupcijas protesti, kuru rezultātā tika gāzta konservatīvu vadīta valdība, atstājot valsti, kas jau tā ir satraukta par inflāciju, uz savas astotās vēlēšanas piecu gadu laikā. Vienā no lielākajiem tirgiem Sofijā preču cenas – sākot no pārtikas produktiem līdz pat svētku priekšmetiem, piemēram, salūta raķetēm – tika norādītas gan levās, gan eiro. “Visa Eiropa ir tikusi galā ar eiro, mēs arī tiksim,” pauda pensionārs Vlads.
Eiro kā piederības zīme un bažas par cenu kāpumu
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena trešdien norādīja, ka Bulgārijas pāreja uz eirozonu ir “svarīgs pagrieziena punkts” tās pilsoņiem. Viņa uzsvēra, ka tas “padarīs ceļošanu un dzīvi ārzemēs vieglāku, veicinās tirgu caurskatāmību un konkurētspēju, kā arī atvieglos tirdzniecību.” Bulgārijas Nacionālās bankas prezidents Dimitors Radevs piebilda, ka eiro simbolizē daudz vairāk nekā “tikai valūtu – tas ir piederības apliecinājums.”
Tomēr jaunākās “Eurobarometer” aptaujas dati liecina, ka 49% bulgāru iebilst pret šo pārmaiņu. Dažas dienas pirms pārejas agrākais premjerministrs Rozen Zheljazkovs centās nomierināt sabiedrību, sakot, ka “paļaujas uz pilsoņu un uzņēmumu iecietību un sapratni.” Viņš piebilda, ka inflācija Melnās jūras valstī, kas pievienojās ES 2007. gadā, nav saistīta ar eiro ieviešanu.
Taču bulgāru bažas par inflāciju nav nepamatotas. Pārtikas cenas novembrī gada izteiksmē pieauga par 5%, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā eirozonas vidēji, liecina Nacionālā statistikas institūta dati. “Diemžēl cenas vairs neatbilst cenām levās,” atzina 33 gadus vecais konditorejas veikala īpašnieks Turguts Ismail, piebilstot, ka cenas jau sākušas strauji kāpt.
Bažas par nepiemērotu laiku un ilgtermiņa sekām
Eiro pretinieku kampaņa 2025. gadā, ko galvenokārt vadīja galēji labējās un nacionālistiskās partijas, izmantoja sabiedrības kopumā negatīvo skatījumu uz vienoto valūtu un kurināja bažas par cenu pieaugumu. Daži cilvēki, tostarp uzņēmēji, sūdzējās par grūtībām iegūt eiro, jo veikali nebija saņēmuši pasūtītās “eiro starta pakas”. “Nav īstais laiks,” sūdzējās 64 gadus vecais ekonomists Stefans. “Vakar redzēju Itālijas, Spānijas un Vācijas datus: viņu parāds ir milzīgs. Un galu galā mēs to nesīsim uz savām mugurām.”
Petars Ganevs, vecākais pētnieks Tirgus ekonomikas institūtā, norādīja uz ilgtermiņa ieguvumiem: “Lielāka ietekme ir ilgtermiņa efekts, kas būtībā vairo uzticību attiecībā uz valūtu, tās pirktspēju, ārvalstu investoru uzticību, cilvēku, kas pērk Bulgārijas parādu, kā arī cilvēku, kas investē valstī dažādās nozarēs.” Eiro pieņemšana varētu arī ietekmēt Bulgārijas kredītreitingu. “Kredītreitingu aģentūras samazina mūsu kredītreitingu valūtas valdes dēļ,” skaidroja Ganevs.
Eiro pirmo reizi tika ieviests 12 valstīs 2002. gada 1. janvārī. Adrijas valsts Horvātija bija jaunākā pievienotā valsts 2023. gadā. Bulgārijas pievienošanās palielinās to eiropiešu skaitu, kas izmanto eiro, līdz vairāk nekā 350 miljoniem.