Sarunu kopsavilkums
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien Floridā pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Ukraina un Krievija ir tuvu risinājumam jautājumā par Donbasa teritoriju, tomēr atzina, ka tas joprojām ir sarežģīts process. Kā ziņo Latvijas Avīze, šī tikšanās notika Trampa rezidencē Mar-a-Lago, un tās mērķis bija apspriest Ukrainas miera plāna jaunāko versiju, kā arī drošības garantijas. Lai gan sarunas tika rakturotas kā produktīvas, galvenie un vissarežģītākie jautājumi vēl nav pilnībā atrisināti.
Galvenie sarunu punkti un problēmjautājumi
Kā ziņots, abu līderu komandas vairāku nedēļu intensīvu sarunu rezultātā izstrādājušas 20 punktu miera plānu, kas nosūtīts Maskavai. Ukrainas prezidents Zelenskis iepriekš norādījis, ka plāns ir aptuveni 90% gatavs. Viens no galvenajiem un visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir par Donbasa teritoriju. Lai gan abas puses paudušas optimismu par progresa virzību, šis jautājums tiek raksturots kā “ļoti sarežģīts” un “neizšķirts”. Sarunu laikā tika apspriestas arī drošības garantijas Ukrainai, ko Zelenskis raksturojis kā “spēcīgas” un gandrīz pilnībā saskaņotas ar ASV, taču to īstenošanā paredzēta arī Eiropas partneru iesaiste.
Trampa un Putina komunikācija
Neilgi pirms tikšanās ar Zelenski, Donalds Tramps telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pauda pārliecību, ka miers ir tuvu un ka Krievija ir ieinteresēta kara izbeigšanā. Tramps norādīja, ka “visi vēlas, lai tas tiktu izbeigts”. Pēc sarunas ar Zelenski Tramps plānoja vēlreiz sazināties ar Putinu. Šāda Trampa pieeja, prioritizējot komunikāciju ar Krievijas prezidentu, ir radījusi bažas Ukrainas atbalstītāju vidū, taču Tramps uzsvēris, ka viņa vēstījums Putinam ir: “Jāsaprotas.”
Starptautiskās reakcijas un perspektīvas
Lai gan abu līderu tikšanās ir radījusi zināmu optimismu, vairums ekspertu norāda, ka fundamentāli lēmumi galvenajos strīdus jautājumos, visticamāk, vēl nav pieņemti. Finanšu Times izdevums prognozē, ka 2026. gadā prezidents Zelenskis atteiksies piekāpties Donbasa jautājumā pat par cenu miera vienošanās ar Krieviju. Daudzi analītiķi sagaida, ka Ukrainas krīze turpināsies vēl vismaz gadu. Starptautiskā sabiedrība, tostarp Latvija, turpina paust atbalstu Ukrainai un meklēt diplomātiskus risinājumus, taču Krievijas nemainīgā nostāja attiecībā uz teritoriālajām prasībām joprojām ir nopietns šķērslis.
Donbasa konflikta vēsture un pašreizējā situācija
Karš Donbasā, kas ir daļa no plašākā Krievijas-Ukrainas kara, sākās 2014. gadā. Krievijas atbalstītie kaujinieki ieņēma vairākas pilsētas, un kopš tā laika konflikts turpinājās līdz pat pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā. Pašlaik Krievija kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas. Viens no galvenajiem šķēršļiem mieram ir Krievijas pieprasījums Ukrainai atdot teritorijas Doņeckas apgabalā, kuras Krievijas spēki nav spējuši pilnībā ieņemt. Zelenskis ir piedāvājis demilitarizētu zonu, taču galvenās problēmas paliek drošības garantiju nodrošināšana un Krievijas atkārtotu uzbrukumu novēršana.